Kāpēc pensionāriem, kam pensija lielāka par 225 latiem, nenosedz inflācijas pieaugumu (atvelk vēl iedz.ienākuma nodokli)? Ar ko šie pilsoņi ir sliktāki par tiem, kas ir Saeimā? Kad valstī būs viens likums un taisnība visiem? Zivs pūst no galvas un tas redzams pēc darbiem.
JĀ ! Interesanti ,kāds tad pašlaik ir IZTIKAS GROZS?????, Iztikas minimums? Un kādām tad būtu jābūt pensijām un pabalstiem, minimālām algām?...????????? Kā viņiem nav kauna, Šiem redziet jākopensē izflācija, bet ko darīt tiem, kuriem jādzīvo ar nožēlojamām algām un pensijām, pateicoties šiem darboņiem? Pareizāk būtu teikt nekā nedarīšanai, Lai pamācās kautvai no Igauņiem, kā domāt par tautu un mazāk tērēt naudu braucieniem uz ASV....
Izmantojot pieeju valsts mantai, izdalīt ekskluzīvus valsts īpašumā esošus dzīvokļus augsti stāvošām amatpersonām un ar viņiem saistītiem cilvēkiem, kuras tos izdevīgi privatizē vai ar simtkāršu peļņu pārdod tālāk.
4. Spiediens uz Satversmes tiesu un krimināllieta Motem
1.Laimīgā elite tiek pie lētiem dzīvokļiem
«183 ģimenes ir laimīgas Latvijā,» teica VNĪA ģenerāldirektors Jānis Motte, kurš izdāļāja 183 vērtīgus valsts dzīvokļus augstām amatpersonām un aģentūras darbiniekiem un savai sievasmātei.
29 gadus vecajam Mottem augsto amatu palīdzēja iegūt darījumu partneris Vilis Krištopans, kurš sākumā dabūja atbalstu no savas partijas LC, pēc tam Motti akceptēja arī Šķēle.
VNĪA tika izveidota 1996. gadā, lai apsaimniekotu valstij piederošos nekustamos īpašumus. Tās vadītājs Motte un valde nākamajā gadā apstiprinājusi nolikumu, kas neatbilst likumam, bet tika īpaši izstrādāts, lai prestižos rajonos dzīvokļus varētu piešķirt pēc saviem, nekonkrētiem kritērijiem veiktas atlases. Pēc šī nolikuma Motte dāļāja dzīvokļus aģentūras darbiniekiem un viņu radiniekiem, sava uzņēmuma Interlatvija Alfa darbiniekiem, kā arī valsts amatpersonām.
Šiem dzīvokļiem bija noteikta ļoti zema īres maksa – par ekskluzīvajiem dzīvokļiem Vecrīgā bija jāmaksā 14 santīmi par kvadrātmetru, turklāt vēl iespējas dzīvokli privatizēt. Pats Motte atzina, ka labākajās vietās dzīvokļa īre maksā simt reižu vairāk – 15 latu kvadrātmetrā.
2. Teātra ielas 12 nams
Slavenākais bija nams Teātra ielā 12, kura 9 dzīvokļus piešķīra ļoti “svarīgiem” cilvēkiem. Bet arguments Mottem par šādu lēmumu bija – jāizīrē kapitāli remontējami dzīvokļi tiem, kas tos spēj izremontēt.
130 kvadrātmetru plašu dzīvokli Teātra ielā 12 ieguva arī tagadējais veselības ministrs Gundars Bērziņš, toreiz pirmais cilvēks, par kuru Šķēle publiski paziņoja kā savas topošās partijas biedru, bet viņa kaimiņš 140 kvadrātmetru dzīvoklī bija Edgars Šķenderis. Šķenderis bija bijušā premjera Šķēles biroja vadītājs, bet Bērziņš bijis padomnieks un tajā brīdī vienīgais nosauktais Šķēles jaundibināmās Tautas partijas biedrs. Dokumentus par dzīvokļiem gan parakstīja abu sievas – Inta Bērziņa un Mairita Šķendere. (Šķendera apartamentos kādreiz bija mākslinieka Viļņa Eglīša darbnīca.)
Ekskluzīvus dzīvokļus ar svarīgiem kaimiņiem ieguva arī tēvzemieši – bijušais vides ministrs Vents Balodis un bijušais Saeimas priekšsēdētājs, tagad TB vadītājs Jānis Straume. Abi dzīvokļus privatizēja par aptuveni 6000-7000 latiem un vēlāk dzīvokļus pārdeva. Vents Balodis savu dzīvokli pārdeva par vairāk nekā 100 000 latu, bet Straume – gandrīz par 200 000.
Šajā mājā pats sev dzīvokli piešķīra VNĪA valdes loceklis Andis Zalpēteris, dzīvokli ieguva arī VNĪA nekustamā īpašuma pārvaldīšanas departamenta vadītājs Mārtiņš Teko.
Tur 100 kvadrātmetru plašs dzīvoklis 1997. gada februārī piešķirts Mottes firmas Interbaltija Alfa darbiniekam Andim Orupem, viņam pirms gada piešķirts jau cits dzīvoklis – Martas ielā 9, kur arī bija firmas ofiss. Sākotnēji Interbaltija Alfa adrese bija Martas ielas 9.nama 2.dzīvoklis, kurā pierakstīts toreizējais firmas direktors un akcionārs J.Motte. VNĪA arī maksāja par šī nama rekonstrukciju 186 00 latu. Lai gan Motte, pamatojot zemās īres maksas Teātra ielas nama iemītniekiem, teica, ka izīrēt zem tirgus vērtības esot izdevīgāk nekā pašiem atjaunot māju.
Viens dzīvoklis piešķirts Aijai Miškinei, kurai meklēt dzīvokli caur VNĪA ieteicis Šķēles padomnieks un tagad Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks.
3. Nespēj paskaidrot dzīvokļu sadalīšanu
Ne Motte, ne politķi pat nespēja izgudrot pamatotus argumentus amatperosnu privilēģijām. Motte apgalvoja, ka citi cilvēki no iespējas dzīvot Teātra ielā atteikušies, bet rakstisku atteikumu, ar ko to pierādīt, Mottem nebija. TP politiķis Andris Ārgalis tiesai teica: “Neviena sociāli nenodrošināta ģimene dzīvokli neizremontētu arī 100 gadu laikā".
Tajā pašā laikā Mottes aģentūra izlika no Vecrīgas dzīvokļiem māksliniekus, mainot ēkas statusu vai pieprasot nomas maksu, kas bija daudzkārt augstāka nekā no deputātiem prasītie 14 santīmi. Tā, piemēram, no Latvijas Fotomākslinieku savienības par telpu īri Mārstaļu ielā, kur savienība atradās kopš 1988. gada, tika prasīta nomas maksa 6 lati par kvadrātmetru.
Mottes un Krištopana labās attiecības ļāva abu biznesa partneriem bez maksas tik pie telpām Satiksmes ministrijas ēkā, kad Krištopans bija satiksmes ministrs. Divus gadus bez maksas telpas izmantoja firma Namsaimnieks. Šī SIA Namsaimnieks ir tā pati Interbaltija Alfa, kuru dibināja arī Motte un Krištopans, bet Namsaimnieks piederēja Mottes biznesa partneriem Aināram Škaparam un Aivaram Balodim.
“Mottes dzīvokļu lietā” atbildība par nelikumībām ir jāuzņemas arī šī valsts uzņēmuma padomei: Aijai Počai, Anatolijam Gorbunovam. Pilnvarniekiem Modrim Supem, Aivaram Prūsim, Armīnam Sproģim, Jānim Zvanītājam. Šie cilvēki dzīvokļu izīrēšanu pamatoja tāpat kā Motte – tie jādod cilvēkiem, kas tos spēj izremontēt un samaksāt parādus.
4. Spiediens uz Satversmes tiesu un krimināllieta Motem
Taču to, ka ne jau Motte pats izprātoja, kā apdāvināt politiķus, liecina vēlāk Satversmes tiesas priekšsēdētāja teiktais. Aivars Endziņš publiski paziņoja, ka šajā lietā tiesu mēģinājušas ietekmēt augstas amatpersonas – Vilis Krištopans, Jānis Straume, Andris Šķēle, kā arī advokāts Andris Grūtups. Šķēle sarunā bija mēģinājis uzstāt, lai lietu neskata, bet, kad informācija nonāca atklātībā, bija ļoti neapmierināts.
Satversmes tiesa lietu skatīja 1999. gadā, atzīstot, ka aģentūras nolikums bijis pretlikumīgs.
Krimināllieta tika ierosināta 2001.gadā, kad ģenerālprokurors Jānis Maizītis atcēla iepriekš pieņemto prokurora lēmumu lietu beigt. 2006.gadā Centra rajona tiesa vēl skata lietu un nopratina lieciniekus. Tikmēr pats Motte uzcēlis māju Mežaparkā un gozējas smalkās ballēs.
Kāmēr vēl ir iespēja, kāmēr vēl tauta no krēsliem nenogāza...jāpaceļ ir algas! Smieklīgi...kamēr tajā pašā laikā nevar paaugstināt pensijas, pabalstus un nodrošināt citas sociālās garantijas, un algas tiem cilvēkiem, kuri saņem tikai minimālo algu!
Kad beidzot vismaz līdz iztikas minimumam tiks paaugstināta mi-
nimālā pensija? Kad beidzot tiks pārskatīts izrtikas minimuma grozs?
Kad arī strādājošiem pensionāriem tiks noteikts ar nodokļiem ne-
apliekamais algas minimums?
Es arī gribētu inflācijas segšanai algas pielikumu apm.100 latus.Diemžēl -mani 10% sastāda tikai 18 latus.Un kādēļ gan nevarētu vismaz dažus mēnešus deputātu algas pielīdzināt pensijām-tad redzētu kādu meldiņu viņi vilktu.A tā to vien dzird-veidojiet uzkrājumus-no kā?
Nu ja , deputātiem algas gan sekos inflācijai, bet kur tad paliek invalīdi,kuru pensijas jau gadiem netiek mani`tes nedz inflācijas, nedz citu apsvērumu dēļ? Laikam jau tiesa cilvēku teiktajam, valstsvīri vēlas,lai pensionāri un invalīdi izmirst dabīgā ceļā ( no bada, slimībām). Normāls piegājiens,lai ekonomētu uz budžeta rēķina!!! Apsveicami!!!
Ak, kaads sashutums par deputaatu algaam! Pieliidzinaat skolotaaju algaam! Doma laba - arii skolotaaju katrs var atljauties saukt par veco meergli, mauku u.t.t. Tad deputaatiem vismaz vajag izsniegt bezmaksas pienu par darbu iipashi kaitiigos darba apstaakljos. ja deputaatu algas tiks pieliidzinaatas vien pensionaaru pensijaam, par deputaatiem gatavi buus kljuut vien taadi vecuma marasma maakti kretiini kaa V.Laacis un dazhi citi. katrs savaa breekaashanaa var izveeleeties...