Japāņu valodas studijas direktore Brigita Krūmiņa uzskata savu vecumu par privilēģiju un priecājas par to.
Japāņu kultūras entuziaste Brigita Krūmiņa neslēpj vecumu.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Brigita Krūmiņa, kura ilgus gadus tika veltījusi animācijai un kinohronikas režijai, nu labu laiku vada Rīgas Japāņu valodas studiju "Gengo". Šodien, atzīmējot savu 59. dzimšanas dienu, viņa ir lepna par savu vecumu. Jubilārei tik ļoti patīk atgādināt par saviem gadiem, ka viņa to uzskata par sava veida privilēģiju. Japāņi, pēc Krūmiņas kundzes teiktā, dzimšanas dienu visa mūža laikā svin tikai trīsreiz - trīs, piecu un septiņu gadu vecumā. Turpmāk, kā to paredz senā sintoistu ticība, par dzimšanas dienu var uzskatīt katru piedzīvoto dienu, kad izdevies paveikt ko jaunu. Esi ko radījis - tātad esi dzimis, neesi paveicis neko - uzskati, ka esi miris. Bet ja visu dienu esi veltījis vien domām par naudu, rēķinies ar to, ka Dievs tevī ir miris, tā uzskata japāņi. Jubilāre ir sajūsmā par rudeni, jo prieku izraisa jebkurš mākonis vai lietusgāze. 18. septembrī gan vēl ne reizi neesot bijis sniega, bet ar šādu iespēju tomēr jārēķinās, pieļauj Brigita Krūmiņa.