Kopā ar Jāni Ozolu, Mārci Rulli un Jāni Silarāju Sandis Prūsis guvis divas no savām trim Pasaules kausa izcīņas posmos sasniegtajām uzvarām. Visi četri viņi ir arī Eiropas čempioni.
Sanda Prūša komandas biedri . (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sandis rēķina, ka deviņpadsmit bobslejā pavadītajās sezonās kopā ar viņu startējuši vismaz divdesmit vīru. Par katru pilots gatavs teikt kādu labu vārdu. Pašreizējā sastāvā Prūša četrinieks startē otro sezonu. Šis aizmugures trijnieks esot ļoti strādīgs. «Sportā cilvēks bieži vien jādzen, šie vīri reizēm pat jāpiebremzē,» atzīst Sandis Prūsis, kura pilotēto četrinieku Pasaules kausa izcīņas rangā no līdera pozīcijas patlaban šķir tikai divi punkti. Jānis Silarājs 3. numurs. Vienīgais rīdzinieks. Dzimis 1976. gadā. Beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, eletroapgādes inženieris. Joprojām cenšas savienot sportu ar darbu Augstspriegumu tīklos. Precējies. Sportot sācis astoņu gadu vecumā ar groza bumbas spēli, bet ne tāpēc, ka Jāņa vectēvs – Juris Silarājs – ir Eiropas vicečempions basketbolā. «Pats izlēmu,» atceras 190 cm garais un 100 kg smagais atlēts. Piecus gadus trenējies peldēšanā (augstākais sasniegums – 3. vieta Latvijas čempionātā 50 m tauriņstilā), izmēģinājis spēkus arī desmitcīņā, tad nopietni pievērsies šķēpa mešanai. Personīgais rekords – 76,28 m. Deviņdesmito gadu beigās Latvijas meistarsacīkstēs ieguvis divas bronzas un vienu sudraba medaļu, ieskaitīts valsts izlases kandidātos. Bet dažas traumas iecerēm draudējušas pārvilkt svītru. «Televīzijas pārraidē ievēroju, ka mūsu bobslejistu starts nav pārāk labs. Nodomāju, ka es varētu viņiem palīdzēt,» Jānis rāmi pamato savu ierašanos bobslejā, kas notika pirmsolimpiskajā sezonā, kurā viņš startēja kopā ar Gati Gūtu gan divniekā, gan četriniekā, bet olimpiskajā trasē Silarājs jau bija Prūša ekipāžas loceklis. Arī tagad, ja nepieciešams, Silarājs var stumt divnieku. «Viņam gan ir veselība! Gandrīz nekad nekas nekaiš,» paliela Sandis. «Riktīgs spēka mitriķis. Reizēm palēns, kā jau tāds liels lācis. Drusku snaudošs. Bet citādi ar viņu viss ir kārtībā. Mūžīgi nosvērts, nekad nav sevišķi uztraucies.» Varbūt tāpēc, ka pēc bobsleja sezonas Jānis vēl pamanās aizšaut uz Peipusu zivis pabļitkot. Jānis Ozols 4. numurs. Tas, kurš kamanās ielec pēdējais, bet apsēžas pirmais. 1972. gadā Jūrmalā dzimis, tagad 182 cm garš un 88 kg smags tukumnieks. Precējies, ir dēls. 1995. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. «Tagad priecājos, ka studijas toreiz nevilku garumā,» atzīst atlēts. Vispusīgs. Pirms bobsleja spēlējis hokeju, trenējies vieglatlētikā – sprinta disciplīnās. Bobslejā nonācis, 1994. gadā pēc Lillehammeres spēlēm izlasot avīzē sludinājumu. Un saticis savu pirmo treneri no Tumes pamatskolas laikiem – Ivaru Čākuru. Mēģinājis braukt arī kā pilots. Jānis Ozols startējis arī Sanda Prūša divniekā, un 2000. gadā abi kopā uzvarējuši Labas gribas spēlēs Leikplesidā. «Jāni mēs saucam par zelta rezervi. Ja divnieka pamatstūmējs tiek izsists no ierindas, Jānis vienmēr būs gatavs viņu aizvietot,» stāsta Sandis, kura komandas biedrs Ozols ir jau kopš 1995. gada. «Viņš ir arī mūsu nosvērtākais un klusākais vīrs.» Bet šī klusā vīra lielākais hobijs ir motobraukšana. «Latvijas ceļiem pietiek ar 600 kubikcentimetru motoru,» atceroties savu Hondu, prāto Jānis. «Tie, kam vajag tūkstoti un vairāk, ir nedaudz dulli.» Mārcis Rullis 2. mumurs. Arī Prūša divnieka stūmējs. Dzimis 1979. gadā Rūjienā. Beidzis Murjāņu sporta internātskolu. Patlaban Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes students. «Jau ceturto gadu pirmajā kursā,» nosmej Mārcis. 186 cm garais un 97 kg smagais Eiropas čempions, kas vakar svinēja dzimšanas dienu, četriniekā ir vienīgais neprecētais vīrs. Trenējies desmitcīņā, 1998. gadā bijis trīspadsmitais pasaules junioru meistarsacīkstēs. Tajā pašā gadā arī izšķīries par labu perspektīvākam sportam – bobslejam. Kopā ar Prūsi tāpat kā Ozols vairākkārt kāpis uz pasaules maču goda pjedestāliem. Pats bobslejā plāno palikt vēl ilgi. «Sports ir mana sirds lieta,» apgalvo Mārcis. «Esmu sportā kopš bērnības. Man to vajag. Ja nevaru sportot, tad šķiet, ka viss ir beidzies.» Tomēr savu karjeru pēc aktīvā sporta drīzāk saista ar militārām vai iekšlietu sistēmām. Četrinieka komandu uzskata par pasaulē labāko un saliedētāko. Jautāts par izredzēm divnieku ekipāžu konkurencē, atņurd, ka slikts starts, neiet kamanas... Jautrākais vīrs komandā. Pēc vārda kabatā nav jāmeklē. «Viņa karātavu humoru daudzi uz savas ādas izbaudījuši,» smej Sandis. «Bet tādi jau mēs visi esam.»