Izcilajam tenoram Jānim Zāberam 11. augustā apritētu 70. Kā lai pastāsta par viņa balsi? Varbūt muzikologa Arnolda Klotiņa vārdiem: "Zābera balsij raksturīga cēla vienkāršība, neviltotība un liega sirsnība."
Lieta nr. 3002 (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daudzi jo daudzi Zābera laikabiedri ir viņa balss apburti. Arī Līvija Kazaine, kura bija Jaunķemeru sanatorijas neiroloģijas nodaļas vadītāja. Jāņa Zābera slimības vēsturi Līvija Kazaine nenodeva arhīvā, bet glabā kā dārgu piemiņu. 1971. gadā 14. maijā pēc ilgas un sīkas izmeklēšanas Stradiņa slimnīcas neiroķirurģijas nodaļā Jānis Zābers nokļuva Jaunķemeru sanatorijā. Tolaik viņam ritēja 36. gads. Slimības vēsture – lieta nr. 3002, kā jau tolaik tas notika, rakstīta krieviski: "Jan Zaber Oskarovič". 182 cm, 96 kg. Pulss 76, spiediens 120/80. Līvija Kazaine: – Jānis Zābers bija ļoti izmocīts, jo izmeklēšana bija smaga. Piemēram, tomogrāfija – miega artērijā ievada vielu, kas izplūst pa smadzeņu asinsvadiem, lai rentgenā redzētu sašaurinājumus. Diagnoze bija neskaidra – vai nu iekaisuma process smadzeņu kreisās puslodes struktūrās, vai audzējs. Tolaik ārstēšanu balstīja uz cilvēka sūdzībām un simptomātiku. Jānim Zāberam bija galvassāpes, nogurums, traucēta perifērā redze un neliela trīce labajā rokā. Lietā rakstīta arī anamnēze: "No 1963. gada slimniekam bijusi intensīva darba slodze. Slimojot ar gripu, strādājis un ārstējies mājas apstākļos. 1970. gadā maijā viesizrādēs Somijā augsta temperatūra un pneimonija. Oktobrī atklātas halucinācijas – spoža gaisma acīs, bijis grūti uzstāties televīzijā, decembrī gatavojies izrādei un sajutis galvas sāpes, nepatīkamu sajūtu acīs. Izmeklēts Ļeņingradas neiroloģiskajā klīnikā." Līvija Kazaine stāsta, ka Zābera slimība nav atbildusi sanatorijas profilam (sērūdeņraža vannas un dūņas). Viņu atvedis LPSR kara komisārs Ivans Čaša – Zābera talanta cienītājs un draugs. Zābers iekārtots luksusa numurā. Tur bijušas divas istabas, sanitārais mezgls un labākas mēbeles nekā parastajās divvietīgajās istabās. – Es iegāju pie Zābera, viņš bija nomākts. Nē, neteicu, ka esmu viņa fane, tolaik jau mēs teicām – pielūdzēja. Iepazinos ar datiem, piedāvāju, ko šajā sanatorijā varam sniegt. Viņš teica, ka gribot tikai atpūsties. Izrakstīju B grupas vitamīnus, zemūdens masāžu, Šarko dušu. Arvien vairāk viņu mocīja galvassāpes. Dažu nakti Zābers izdzēra veselu šķīstošās kafijas bundžu, teica, ka tad viņam kļūstot vieglāk. Nāca klāt redzes traucējumi, trokšņi ausīs, nespēks. Lasīt nevarēja, klausījās radio. Visvairāk viņu nomāca tas, vai varēs dziedāt. Un no tādām praktiskām lietām – vai varēs vadīt automašīnu. Tautā izplatījās baumas un bieži mani izprašņāja, vai taisnība, ka Itālijā saslimis ar sifilisu, ka viņš ir narkomāns... Jāņa Zābera sieva Biruta, kad vien bijusi brīva no izrādēm, allaž ciemojusies, tāpat Elerts Āboliņš no Valsts plāna komitejas, aktrises Elza Radziņa, Velta Skurstene, daudzi teātra ļaudis. Tas bija jūnija sākums, un dziedātājam nesuši zemenes. Stāvoklis tik strauji pasliktinājies, ka sanatorijas galvenais ārsts lūdzis Ivanam Čašam lidmašīnu, lai no Tartu atvestu profesoru Raudamā. Profesors atlidojis un izmeklēšanai pielicis punktu, teikdams, ka Zāberam, bez šaubām, ir audzējs un nepieciešama operācija. – Pēc igauņu profesora Raudamā konsultācijas biju tādā stresā, ka man Zāberam jāpaziņo gandrīz vai nāves spriedums. Iznācu no galvenā ārsta kabineta un domāju, kā lai to pasaku, bet Zābers jau sēdēja pie mana kabineta durvīm. Jautāja, kas un kā. Teicu, ka jātaisa galvas operācija. Nē, viņš nejautāja neko sīkāk. Vienīgi, vai var palikt sanatorijā līdz 8. jūlijam, kā bija nolēmis. Ieteicu labāk ātrāk doties uz slimnīcu. Jānis Zābers no sanatorijas izrakstījies 6. jūnijā, tā bijusi svētdiena. Viņam pakaļ atbraucis Ivans Čaša. Iepriekšējo nakti ģenerālis esot bijis Valguma ezerā makšķerēt, jo Jānim Zāberam ļoti garšojušas zivis. Ivans Čaša Zāberu aizvedis pie sevis uz mājām un tad uz slimnīcu. Dziedātājs nav īsti gribējis braukt, jo sieva Biruta tobrīd bijusi operetes teātra viesizrādēs. Arī māti gribējis vēl satikt. Ārste Līvija Kazaine pirms Jāņiem aizbraukusi uz Stradiņa slimnīcu, interesējusies, kā noritējusi Zābera operācija. – Ārsts Ojārs Bieziņš mani ieveda pie Zābera palātā. Tur viņš gulēja pēc operācijas bezsamaņā, trahetoma uzlikta. Operācija bijusi smaga. Audzējs bijis labdabīgs, bet atradies dziļi smadzenēs. Dakteris Bieziņš teica, ka lobījuši audzēju ārā, cik tik varējuši. Taču, šķiet, nav spējuši visu izņemt, jo paliek šūnas, tās strauji vairojas... Divus gadus pēc operācijas Zābers vēl nodzīvoja. Jāņa Zābera Jaunķemeru sanatorijas lieta būtu piecus gadus glabāta, tad sadedzināta. Līvija Kazaine reizēm domā, varbūt atdot muzejam? Bet vai tādu dokumentu lemt apskatei? Viņas vecākā meita Inese Kazaine un znots Juris Novožilovs ir ārsti, Kazaines kundze ir nolēmusi kartīti atdot viņiem, lai glabā tālāk. Inese ir saglabājusi arī Jāņa Zābera dāvinātu konfekšu kasti. Viņa, toreiz desmitgadīga meitene, bieži apgrozījusies mammas darba vietā. Inese Kazaine: – Reiz sanatorijā ar draudzeni slēpāmies aiz krēsliem, kad pa koridoru nāca Zābers. Es draudzenei satraukti saku: "Redz, kur nāk Zāberītis!" Laikam tā paskaļāk sanāca, dziedātājs piesarka un pasmaidīja. Nākamajā dienā viņš uzdāvināja konfekšu kasti. Man tas bija liels notikums, mēs jau visa ģimene bijām ar Zābera dziedāšanu aizrāvušies. Jāni Zāberu izvadīja no Operas teātra. Tautas bija ārkārtīgi daudz. Ārste Līvija Kazaine pastaigājusi gar vienām durvīm, gar otrām. Sapratusi, ka iekšā netiks. – Un tad es izdarīju tādu gājienu – devos iekšā pa administrācijas durvīm un teicu: es biju viena no tām, kas Zābera pēdējā cēlienā bija klāt, ārstēju viņu. Dežurants: jā, jā dakterīt, lūdzu, nāciet. Uzveda augšā un apsēdināja beletāžā pie pašas skatuves. Redzēju visu procesu. Ļoti sirsnīgi viss bija. Atcerējos, kā gājām uz viņa koncertiem, operu. Kad viņš pirmo reizi atbrauca no Itālijas, Universitātes aulā rīkoja koncertu. Biju stāvoklī, gaidīju jaunāko meitu, cilvēku bija stāvgrūdām, sēdēju uz trepītēm balkonā. Koncerts bija grandiozs. Kā viņš dziedāja itāliešu dziesmas! Arī dziesmu "Mātei" tik aizkustinoši, un viņa mamma turpat priekšā sēdēja. Pēc koncerta neviens negāja projām. Cilvēki stāvēja abpus Raiņa bulvārim. Es biju otrā pusē un redzēju, kā pa universitātes durvīm cilvēki sajūsmā Jāni Zāberu iznes uz rokām. *** 2005. gada 6. augustā Madonas rajonā Opermūzikas svētki "Veltījums Jānim Zāberam" Indrānu pagasta Meirānu tautas namā plkst. 12 Latvijas operdziedātāju koncerts. Piedalās: Kārlis Zariņš, Kristīne Zadovska, Sonora Vaice, Jānis Apeinis, koncertmeistare Ilze Ozoliņa. Madonā, Upes ielā pie mūzikas skolas plkst. 15.30 piemiņas brīdis pie tēlnieces Leas Davidovas-Medenes skulptūras "Jānis Zābers". Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs plkst. 16 izstādes "Zāberu dzimta" atklāšana. Latvijas operdziedātāju koncerts. Piedalās: Kārlis Zariņš, Kristīne Zadovska, Sonora Vaice, Jānis Apeinis, koncertmeistare Ilze Ozoliņa. Madonas estrādē plkst. 19 opermūzikas svētku noslēguma koncerts "Veltījums Jānim Zāberam". Piedalās: Kārlis Zariņš, Kristīne Gailīte, Sonora Vaice, Viesturs Jansons, Dace Volfarte, Andris Lapiņš, Jānis Apeinis, Krišjānis Norvelis, Latvijas Nacionālās operas koris, Latvijas Nacionālās operas orķestris. Diriģents Normunds Dreģis, režisors Guntis Gailītis.