Mācītājs - tas ir darbs 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā (3)

Rufus dzimis vairākus tūkstošus kilometru attālumā no Latvijas un latviešiem. Audzis un skolā gājis Nigērijā, runājis un vēl prot runāt vietējā juruba valodā. Nigērijas oficiālā valoda ir angļu, tāpēc arī šo valodu mācītājs brīvi pārvalda. Bērni savā starpā un ar tēti sarunājas latviski. Rufum mūsu valoda nešķiet pārāk grūta, tomēr daži vārdi prasa īpašas pūles. Draudzes dievkalpojumi notiek krievu valodā ar tiešo tulkojumu latviski, un krievu valoda kalpo arī, sazinoties ar sievu Natāliju, kura ir ukrainiete, bet nu jau ar Latvijas pilsonību. Kad jautāju – kurā valodā Rufus domā, izrādās - angliski.

Bērni ir un paliek tikai bērni

Dažas tantes un onkuļi par mācītāja bērniem saka: "Jā, kas to būtu domājis, tēvs mācītājs – Dieva sūtnis, bet bērni šitā rīkojas." Diez kā mācītāju bērni atšķiras no citu profesiju pārstāvju atvasēm? Rufus ar sievu vēlas, lai viņu bērni saprot savas dzīves misiju. Bērni katrs atsevišķi ir ļoti atšķirīgi gan raksturu, gan domāšanas un interešu ziņā. Vai kāds no bērniem varētu būt mācītājs, Rufus šo apgalvojumu ne pieņem, ne noraida, sakot: "Viņiem nav jāietekmējas no manis, bet jāsadzird Dieva plānā paredzētais."

Mācītājam sāp sirds, ja cilvēki no viņa bērniem gaida vairāk kā no citiem. Bērni taču ir un paliek bērni, neatkarīgi no vecāku profesijas un ieņemamā stāvokļa sabiedrībā. Vismaz tā uz viņiem vajadzētu skatīties, jo pretējā gadījumā bērni paši sajūtas īpašāki par citiem, ja daži pieaugušie to apgalvo. Adžiboiju ģimenē ļoti svarīga nozīme ir bērnu audzināšanai. Bieži vecāki ar saviem lolojumiem runā un skaidro, kā izturēties pret skolotājiem un pieaugušajiem vispār, kā reaģēt, ja aizskar. "Mājās mācītais ir viens, bet pasaulē ir cita kārtība. Katru dienu aizlūdzam Dievu, lai viņš sargā mūsu bērnus, viņu prātus un sirdis," teic tētis Rufus. Lai kaut ko nostiprinātu, tas jāatkārto vairākas reizes, līdz mēs to pieņemam kā patiesību. Ja bērni izdara kaut ko sliktu, tiek sodīti. Mācītājs gan atzīst, ka par to tagad jau vairs nedrīkst skaļi runāt, jo cilvēktiesības un bērnu tiesības Eiropas likumos bieži ir bērnu pusē. Ir telefoni, kur bērns var piezvanīt un pasūdzēties, un viņš saņems aizstāvību. Rufus Adžiboije uzskata, ka dzīvē nekas nenotiek tāpat vien. "Ja bērni nesaņems sodu tagad, vēlāk viņus sodīs pati dzīve. Sāpēs jebkurā gadījumā – gan tagad, gan vēlāk. Cilvēkam ir iespēja izvēlēties mainīties tagad vai samaksāt par savu muļķību vēlāk, bet tad tā cena var būt krietni lielāka," saka mācītājs.

Saņemt atbildi no Dieva

Reiz satiku cilvēku, kurš man sacīja – man riebjas mācītāji, jo viņiem ir gatavas atbildes uz visiem dzīves jautājumiem.

Rufus ikdienas pienākums ir Dievvārda mācīšana gan draudzes cilvēkiem, gan studentiem institūtā. Viņa darbs ir kalpošana, kura nebeidzas piecos vakarā. Nereti gadās, ka kāda "avs" piezvana nakts vidū – jo ir ļoti slikti. Mācītājam vienmēr jābūt gatavam kalpot. Cik mācītājam gudrības? Rufus Adžiboije domā, ka mācītājs ir tikai ceļrādis. Mācītājam jāiepazīstina cilvēks ar patiesībām, kas atklātas Dieva Vārdā jeb Bībelē. Mācītāja svarīgākais uzdevums – cilvēka savešana ar Dievu. Tad atbildes uz dzīves svarīgākajiem jautājumiem cilvēks atklās pats sarunās ar savu Radītāju. Rufus uzskata, ka nevienam cilvēkam nav visu atbilžu uz visiem jautājumiem, bet Bībelē gan var atrast it visu, kas katram vajadzīgs - gan par miesas lietām, gan gara, gan dvēseles dzīvi.

Mācītājs konsultē cilvēkus par ģimeni, attiecībām, atkarību problēmām, darbu. Tā ir viņa dzīves misija – kalpot cilvēkiem un būt uzticamam Dieva priekšā.

Egoisms kļūst stiprāks, mīlestība sarūk

Visapkārt pasaules lodei ik dienas notiek katastrofas un nemieri tautu starpā. Mācītājs par šodienas laiku saka: "Redzu, ka viss iet uz nobeigumu, kuru Kristus paredzēja. Morālā degredācija, stiprs satricinājums dažādās sfērās. Kaut arī ik dienu medicīnā un zinātnē atklāj kaut ko jaunu, kam vajadzētu atvieglot dzīvi, egoisms kļūst stiprāks un mīlestības cilvēku starpā paliek arvien mazāk. Pēdējā laikā grūti un nevis tāpēc, ka Dievs tā grib, bet tāpēc, ka cilvēki izmainās. Tas notiek visā pasaulē."

...jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu,... (2 Tim.3:1 - 4)

Latvija ir mīļa Dievam un Ķīna arī

Dažās draudzēs sludina, ka Latvija ir izredzēto valsts. Mācītājs Rufus tam piekrīt, bet tas, ka Latvija un latvieši ir Dievam tuvi, nenozīmē, ka ķīniešus Dievs nemīl. "Dieva acīs visi ir īpaši. Radītājam svarīgas visas valstis un katrs cilvēks. Reiz jau Vācija izcēla sevi, ka tā ir svarīgāka, bet tas ir lepnums. Un tas Dievam nepatīk," saka Rufus Adžiboije.

Kā ar patriotismu? Mācītājs dzimis Āfrikā, tagad dzīvo Eiropā, bet sapņu zeme viņam ir tur, kur Dievs saka būt, jo saskaņā ar Dieva plānu – tikai tur esot, viņš var būt svētīts. Rufus Dieva Vārdu dzirdējis jau bērnībā, jo ar ģimeni apmeklējuši baznīcu. Puisis dziedājis baznīcas korī, bet ap astoņpadsmit gadu vecumu viņš sevī sajutis tukšumu, zudis prieks no tā, ko dara. Runājis ar kādu vīru, kurā bijusi dziļa bijība pret Radītāju. Tajā cilvēkā Rufus sajutis Dieva klātnību, un tieši tas vīrs ievedis tagadējo mācītāju daudz dziļākā sadraudzībā ar Dievu.

Kristus savus mācekļus sūtīja pa visu pasauli, lai tie sludina Dieva Valstību visai radībai. Tā arī Rufus dara.

Patriotisms ir labs, bet...

"Uz Zemes ir dažādas puķes – dažādās krāsās, formās un augumos. Līdzīgi ar cilvēkiem. Puķēm netraucē, ja citas ir savādākas, bet neizglītotiem, neaudzinātiem cilvēkiem tas traucē. To mainīt var vienīgi, regulāri mācot – jau bērnudārzā un skolā," saka mācītājs. Viņš atgādina jau lasītu domu par to, ka cilvēki ir jāizgaismo. Dieva Vārdā ir gaisma. Par patriotisma labumu Rufus ir pārliecināts, bet tas nenozīmē, ka nevar draudzēties ar citu tautību cilvēkiem. Ja arī valstī ir kādi cittautieši, pret viņiem jāizturas tā, kā katrs grib, lai izturas pret viņu.

Viskarstākā vēlēšanās

"Mēs nevaram būt laimīgi un veiksmīgi, ja neatrodamies sadraudzībā ar Radītāju un neredzam viņa plānu savām dzīvēm. Bez Dieva mūsu labklājība būs īslaicīga. Kaut cilvēki atcerētos šo vienkāršo principu – dievbijību, kas vienīgā var nest gan materiālo, gan dvēselisko labklājību!" skan Rufus Adžiboijes vārdi.

***

IEPAZĪSIMIES!

Vārds, uzvārds: Rufus Adžiboije.

Dzimšanas laiks, vieta: 1968.gada 1.novembris, Āfrika, neliela Nigērijas pilsētiņa.

Nodarbošanās: mācītājs Lielvārdes evaņģēliskajā draudzē "Gars un Patiesība", Jelgavas Bībeles institūta "Dzīvības avots" direktors.

Ģimene: sieva Natālija, meita Estere un divi dēli - Maikls un Tomass.

Vaļasprieki: lasīt un rakstīt kristīga satura grāmatas.

Kārums: mazsālīts lasis.