JL rezolūcijā teikts, ka politiskās partijas tiek aicinātas varavīksnes koalīcijas valdības izveidošanu uzticēt neitrālam premjera amata kandidātam. Tāpat JL uzskata, ka jāvienojas par Saeimas ārkārtas vēlēšanu norises laiku, lai aicinātu Valsts prezidentu Valdi Zatleru uzsākt Saeimas atlaišanu. JL domē prasa nekavējoties apstiprināt ekonomikas stimulēšanas plānu un uzsākt tā īstenošanu.

Uzrunā JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa teica, ka politiķu uzdevums brīdī, kad ir negatīvi ārējie faktori pasaules milzīgās ekonomiskās krīzes laikā, darīt visu, lai cilvēki Latvijā var krīzi pārdzīvot.

Āboltiņa kritizēja Godmaņa rīcību norādot, ka cilvēkiem vajag dot cerību, bet premjers komunicējot ar sabiedrību to nedara. "Ir tikai koncepcijas un rūpju rauts vaigs," sacīja Āboltiņa.

JL priekšsēdētāja retoriski jautāja, kāpēc VAS "Latvijas Valsts meži" un "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram" jāuzkrāj miljoni, kamēr māmiņām, lai viņu bērni varētu doties uz bērnudārziem, puse no izmaksām ir jāsedz pašiem.

"Valstī ir nevis jābiedē, bet jāsaka ko darīt, jo zemnieki, iestājoties Eiropas Savienībā (ES) izpildīja ES prasības. Pēc tam politiķi, teica, gāzi grīdā - lauksaimniek ņem kredītus," sacīja Āboltiņa.

"Valdība vēl nav nogāzta, jo pagaidām Tautas partija (TP) nav vēl paziņojusi, ka atbalstīs pieprasījumu par premjerministra demisiju. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saka, ka viss ir kārtībā, koalīcija turpina pastāvēt, kā arī premjers nav paziņojis par demisiju," Āboltiņa raksturoja pašreizējo situāciju un komentējot iespējamo jauno valdību viņa piebilda, ka JL būtu gatavi iet koalīcijā ar visiem, bet valdībai tādā gadījumā jāstrādā ievērojot sadarbības principus, par kuriem ir jāvienojas.

Jautāta, vai kāda no koalīcijas partijām ir jau runājusi par iespējamo jaunās valdības modeli Āboltiņa atbildēja noraidoši.

Kā ziņots, vakar TP valde bija secinājusi, ka esošā valdošā koalīcija vairs nav rīcībspējīga un tās tālākai pastāvēšanai nav jēgas.

Kā izteicās TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš, atsevišķi koalīcijas partneri jau "dzīvo ārkārtas Saeimas vēlēšanu gaidās" un "rīkojas klaji populistiski", tādēļ, pat ja līdz ārkārtas Saeimas vēlēšanām ir palikuši tikai daži mēneši, ir jāizveido rīcībspējīga un politiski atbildīga valdība.

Segliņš uzsvēra, ka esošo premjeru uzskata par atbildīgu politiķi, kurš domā par valsti un kuram nepiemīt populisms. "Mūsu prioritāte ir Saeimas ārkārtas vēlēšanas, taču laikā līdz tam ir jārīkojas politiski atbildīgi," uzsvēra politiķis.

Vaicāts, vai TP nākamās nedēļas balsojumā atbalstīs Godmaņa valdības demisiju, Segliņš tieši neatbildēja, sakot, ka partija rīkosies "soli pa solim".

Tāpat Segliņš nevēlējās konkretizēt, ar kuriem koalīcijas partneriem TP vairs nevēlas turpināt sadarbību.

Savukārt koalīcijā esošās ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vakar informēja, ka "Zemkopības ministrija (ZM) pašreiz izstrādā pasākumu plānu, ko pirmdien skatīs valdībā. Plānā iekļauti arī tie pasākumi, kurus minējis premjers".

ZM Godmani ar plānu iepazīstinās sestdien, 31.janvārī.

ZZS pēc valdības sēdes vērtēs, vai pieņemti būtiski atbalsta pasākumi lauksaimniekiem. Gadījumā, ja pēc valdības sēdes nebūs panākts kompromiss, ZZS gatavi atsaukt savus ministrus no valdības, tādējādi pametot koalīciju.

Savukārt jau nedaudz vēlāk Brigamnis stāstīja, ka ZZS nav plānojusi iziet no valdošās koalīcijas, bet tikai brīdinājusi koalīciju un premjeru par gaidāmajām zemnieku protesta akcijām gadījumā, ja valdība nepildīs zemnieku prasības.

"Es nevaru vērtēt Tautas partijas (TP) priekšsēdētāja Mareka Segliņa (TP) paziņojumus par to, ka koalīcija vairs nepastāv, bet gribu jautāt, ko viņš iesāks otrdien, ja Latvijas ceļus nobloķēs lauksaimnieki. Šonedēļ tiekoties ar zemniekiem, kļuva skaidrs, ka cilvēki ir novesti līdz izmisumam un gadījumā, ja valdība nevarēs rast risinājumu viņu prasībām, zemnieki organizēs masveida protesta akcijas," sacīja Brigmanis.

Viņš jūtoties "valstiski atbildīgs", tāpēc arī bijis šāds brīdinājums koalīcijai un premjeram. Brigmanis uzskata, ka zemnieku prasības ir pamatotas un valdība tās var izpildīt.