Sociālos pabalstus kredīta dzēšanai piešķirt nevar, taču katrs gadījums tiek izskatīts individuāli un tiek izvērtēta iespēja piešķirt mājokļa pabalstu, lai nekrātos īres parāds.

Sociālo pabalstu saņēmēju skaits Rīgā salīdzinājumā arī pagājušo gadu pieaudzis par 4%. 2009.gada janvārī pēc palīdzības sociālajos dienestos vērsušies 15 310 rīdzinieku, pastāstījusi Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

Visvairāk pieaudzis dzīvokļa pabalstu saņēmēju skaits – par 43%, bet par 24% palielinājies to klientu skaits, kas saņēmuši pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) nodrošināšanai. No jaunajiem klientiem - tādiem, kuri iepriekš sociālajā dienestā palīdzību nekad nav lūguši, - visvairāk ir darbspējīgu personu. Vairāk ir arī ģimeņu ar bērniem, kuri lūdz sociālo palīdzību. Kopumā sociālās palīdzības saņēmēju lokā joprojām visvairāk ir pensionāru un invalīdu, seko ģimenes ar bērniem un darbspējīgas personas.

Rīgas Kurzemes rajona sociālā dienesta sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Daira Ozoliņa atzinusi, ka lielāks iedzīvotāju pieplūdums ir vērojams dienās pēc dzīvokļa rēķina saņemšanas. Cilvēki steidzas, lai paspētu aprēķināt pabalstu, jo saprot, ka bez pašvaldības pabalsta rēķinu neapmaksāt. Pašlaik dienestā cilvēki var pieteikties arī pēc pieraksta, lai nav jāstāv rindā.

"Pavisam noteikti mēs redzam, ka nāk vairāk cilvēku pēc palīdzības, turklāt, ja agrāk tie vairāk bija pensionāri, invalīdi, tagad ļoti daudz ir darbspējīgu cilvēku, kuri zaudējuši darbu, ģimenes, kurās galvenais pelnītājs ir zaudējis darbu," situāciju raksturojusi Ozoliņa. Starp palīdzības saņēmējiem, kuri pirmoreiz atnākuši uz dienestu, visvairāk ir ģimenes ar bērniem.

Sociālajos dienestos arvien biežāk palīdzību lūdz ģimenes, kuras dzīvo uz kredīta pirktos mājokļos. Ozoliņa lēsusi, ka situācijas ir dažādas, taču visbiežāk šīs ģimenes nonākušas totālā bezizejā - ienākumi ir zaudēti vai būtiski samazinājušies, kredīts netiek maksāts un krājas parāds par dzīvokļa īri. "Tas ir ļoti sāpīgs jautājums," sacījusi Ozoliņa. "Līdz šim cilvēkiem, kuriem bija kredīti, mēs nesniedzām palīdzību, jo cilvēku, kuram ir tik lieli ienākumi, ka viņš var paņemt kredītu, pēc būtības nevar uzskatīt par maznodrošinātu, taču tagad šī situācija būtiski mainās - šiem cilvēkiem patiešām nav ko samaksāt. Tās ir smagas un sāpīgas lietas, ģimenes ar bērniem."

Sociālie dienesti šādus lūgumus pieņem izskatīšanai, jo daudzas ģimenes, neraugoties uz lielajām kredītsaistībām, ir nonākušas maznodrošināto situācijā, lai gan oficiāli šo statusu piešķirt nevar. Taču palīdzēt šiem cilvēkiem var, tikai daļēji sedzot rēķinus par dzīvokli. "Reāli tas nav risinājums. Dzīvokļa maksu cilvēks samaksā, bet kredīts paliek. Tomēr mēs vismaz cilvēkam kaut kā palīdzam, lai viņš nebūtu vispār atstumts," norādījusi Ozoliņa. Pēc sociālo darbinieku domām, šī problēma jārisina valsts līmenī, jo šādu ģimeņu kļūst arvien vairāk.

Labklājības departamentam šī situācija ir zināma, taču ir nepieciešams kopējs rīcības plāns valstī, uzsvērusi Brice. Līdzekļi sociālo pabalstu izmaksai ir saplānoti, ņemot vērā iespējamo maznodrošināto un trūcīgo cilvēku skaita pieaugumu. "Ja dome nākamnedēļ apstiprinās sociālās jomas budžetu saplānotajā apjomā, tad naudai pabalstu izmaksai nevajadzētu trūkt. Ja šo cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība, pieaugs vēl lielākā mērā, tad domāsim, kā situāciju risināt," solījusi Brice. Saskaņā ar Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumu pabalsts GMI nodrošināšanai un mājokļa pabalsts pašvaldībai jāizmaksā obligāti.