Kā informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, diskusijā Dūklavs norādīs, ka situācija Latvijas piena nozarē ir cieši saistīta ar procesiem kopējā ES un pasaules piena tirgū, kā arī to, ka Latvija nesaskata iespēju situācijai tirgū tuvākajā laikā uzlaboties.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk Latvijas piena ražotājiem un pārstrādātājiem palielināsies finansiālās problēmas.

Ņemot vērā dalībvalsts saistības un Kopienas dibināšanas līgumā noteiktos vienotā tirgus principus, Latvijas rīcībā nav resursu un instrumentu, lai atrisinātu radušās grūtības piena sektorā. Tādējādi Latvija uzskata, ka situācija piena tirgū gan ES iekšienē, gan pasaulē ir uzskatāma par kritisku, īpaši jaunajās ES dalībvalstīs. Jāņem vērā arī fakts, ka jaunajās dalībvalstīs ražošanas un pārstrādes sektoros īsā laikposmā ekonomiskās izaugsmes laikā veiktas ievērojamas investīcijas.

Latvija uzskata, ka ārkārtas situācijas risinājumam jāparedz pārejas atbalsta pasākumi ražotājiem. Tāpat Latvija uzstās, ka ir jāpaaugstina eksporta kompensāciju likmes, īpaši sieriem, līdz tādam apjomam, kas ir atbilstošs situācijai pasaules tirgū un kompensē reālās cenu atšķirības.

Turklāt prioritāri būtu jāpalielina eksporta kompensāciju likmes par produkcijas eksportu uz mērķa valstīm, kurās notikusi nacionālās valūtas devalvācija. Jāveicina arī piena un piena produktu vietējais patēriņš ES.

Sanāksmē paredzēts diskutēt arī par informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) pieejamību un lietojumu lauku apvidos, prezentējot Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu par "Piekļuves uzlabošanu modernajām informācijas un sakaru tehnoloģijām lauku apvidos".

EK ziņojumā norādīts, ka Latvijā, līdzīgi kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, platjoslas pārklājums lauku apvidos ir vidēji 65%.

Ziņojums sagatavots, jo Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā ir uzsvērta platjoslas interneta nozīme modernā ekonomikā un noteikts mērķis līdz 2010.gadam nodrošināt platjoslas pakalpojumu pieejamību visiem Eiropas iedzīvotājiem. Tāpēc EK ir ierosinājusi piešķirt papildu finansējumu, lai novērstu platjoslas sakaru infrastruktūras nepilnības un tādējādi ļautu lauku apvidiem mērķtiecīgi risināt dažas no problēmām, ar kurām tie saskaras ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā.

Latvija atbalsta EK paziņojumā piedāvātās rīcības par piekļuves uzlabošanu modernajām informācijas un sakaru tehnoloģijām lauku apvidos, kā arī atzinīgi novērtē papildu finansējuma novirzīšanu lauku attīstībai. Tai pat laikā Latvija uzskata, ka paredzētais finansējums dalībvalstīm jāsadala atbilstoši to objektīvajām vajadzībām.

Sanāksmē tiks apspriestas arī ES augu izcelsmes produkcijas eksporta iespējas uz Krieviju, plašāk analizējot pesticīdu atlieku un nitrātu pieļaujamās normas.

Bez tam zemkopības ministrs sanāksmes gaitā plānojis tikties ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri Bolu, Baltijas valstu, Polijas un pārējo ES dalībvalstu nozares ministriem.