Likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" ir noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita.

Tātad no pārvaldnieka veida - dzīvokļu īpašnieku biedrība vai cita pilnvarota persona (piemēram, kapitālsabiedrība, kas specializējas māju pārvaldīšanā) - ir atkarīgs dzīvokļu īpašnieku skaits, kuriem jāpiekrīt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai attiecīgam pārvaldniekam. Likumprojekts paredz, ka turpmāk neatkarīgi no pārvaldnieka veida tā pilnvarošanai būs nepieciešama vismaz puses dzīvokļu īpašnieku piekrišana.

Vienlaikus tiks precizēta likumā lietotā terminoloģija, jēdzienus "izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība" un "Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgts savstarpējs līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu" aizstājot ar jēdzienu "pārvaldnieka pilnvarošana".

Turklāt, lai veicinātu dzīvojamo māju pārņemšanas procesu, paredzēts, ka lēmuma pieņemšanai dzīvokļa īpašnieki varēs nesasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, bet lēmumu pieņemt aptaujas veidā.

Saskaņā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras sniegto informāciju Latvijā ir 13 871 dzīvojamā māja. No tām 2147 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir nodotas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un var pretendēt uz Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu dzīvojamo māju siltumnoturības pasākumiem, jo ir pārņemtas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā. Tātad 11 724 dzīvojamās mājas būtu jāpārņem dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā, lai tās varētu pretendēt uz ES līdzfinansējumu siltināšanai.

Saskaņā ar likumu "Par dzīvokļa īpašumu" par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Tātad lēmumu par dzīvojamās mājas renovāciju, tostarp energoefektivitātes pasākumiem, kas ietver tādus izdevumus, kas atzīstami par nepieciešamajiem izdevumiem, ir tiesīgi pieņemt tikai attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, ja "par" ir balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita.

Ja dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumi ietver tādus izdevumus, kas nav uzskatāmi par nepieciešamajiem izdevumiem, ir nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kuru vairumā gadījumu nav iespējams iegūt. Tādējādi pastāv risks sekmīgai struktūrfondu apguvei.

Likumprojekts paredz, ka bez nepieciešamajiem izdevumiem dzīvokļu īpašniekam būs pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanu. Tātad, lai lemtu par šādu pasākumu realizēšanu, būs nepieciešama 50% plus 1 dzīvokļa īpašnieka balss.