Saeima šodien pēc plašām un ilgām diskusijām ar sabiedriskajām organizācijām un ministrijām galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Aizsargjoslu likumā.
Ar likumu mainīti apbūves nosacījumi kāpu aizsargjoslā un grozīti nosacījumi vairākām ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām. Likums definē palīgēkas kā ēkas, kuras netiek klasificētas kā dzīvojamās ēkas, kurās nav dzīvojamās telpas pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai un kuras funkcionāli ir piederīgas dzīvojamai ēkai.
Likumā saglabāta norma, ka krasta kāpu aizsargjosla ir josla, kuras platums atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Savukārt ciemu robežās krasta kāpu aizsargjoslas platums nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ārpus pilsētām un ciemiem tāpat kā līdz šim uz katra zemes īpašuma būs atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām. Lai sekmētu tūrisma attīstību, kāpu aizsargjoslā būs pieļaujama arī viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, skatu torņu, tūrisma infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būve, taču tikai atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Sadalot kāpu aizsargjoslā esošu zemesgabalu, katra atsevišķā zemesgabala platībai jābūt vismaz trīs hektārus lielai. Ja vietējā pašvaldība būs paredzējusi infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecību vai uzturēšanu, šim mērķim paredzētais zemesgabals drīkstēs būt mazāks par trim hektāriem.
Atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, kāpu aizsargjoslā būs atļauts renovēt vai restaurēt ēkas un būves, pie dzīvojamām mājām celt palīgēkas. Rekonstruējot ēkas vai būves, tās nedrīkstēs pārsniegt jau esošo būvapjomu. Mazas dzīvojamās ēkas drīkstēs paplašināt, taču to kopējā platība pēc darbu veikšanas nedrīkstēs pārsniegt 150 kvadrātmetrus. Tas dos iespēju uzlabot, piemēram, vecas zvejnieku mājas, kuru apjoms vairs neatbilst mūsdienu apstākļiem.
Izmaiņas likumā paredz noteikt aizsargjoslas ap optisko teleskopu Baldonē un radioteleskopiem Irbenē. Tāpat aizsargjoslas plānots noteikt ap degvielas uzpildes stacijām. Aizsargjosla paredzēta ne mazāk par 25 metriem no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā varēs atrasties tikai objekti, kas saistīti ar degvielas uzpildes stacijas darbību.
Ap mākslīgiem ūdensobjektiem tiks noteikta aizsargjosla vismaz desmit metru platumā. Tas neattieksies uz ūdensobjektiem, kas mazāki par 0,1 hektāru, un ūdensobjektiem, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas.
