EURES biroja darbinieces Žanna Ribakova un Sannija Ancāna ieteica Aigaram uzreiz veidot darba attiecības tieši ar darba devēju. Cilvēks no Lielbritānijas, kas sevi sauca par Maiklu Deivisu, šoferiem solīja vienu gadu darba līgumu, 1000 – 1200 eiru lielu mēneša darba algu, dzīvesvietas (divistabu dzīvokļa) īres maksas segšanu, ceļojuma uz Lielbritāniju izdevumu apmaksāšanu, kā arī astoņu stundu ilgu darba laiku. Prasības pretendentiem: divu gadu darba pieredze, angļu valodas zināšanas, B, C, E kategorijas šofera tiesības. Savedušas Aigaru ar britu uzņēmēju, EURES biroja darbinieces izsludināja pieteikšanos uz 30 brīvajām šofera vietām darbam Lielbritānijā piecos Latvijas EURES birojos (katrā novadā un Rīgā). Izmanto latviešu uzticēšanos Maikls Deiviss pēc nedēļas zvanīja Aigaram un solīja viņu sagaidīt Londonā Stenstedas lidostā. Aigars pārdeva automašīnu, datoru un ar dēlu devās ceļā. Lidostā Deiviss ar savu draudzeni baltkrievieti atbraucējus sagaidīja un aizveda pie sevis uz māju, kurā latvieši arī pavadīja nakti. No rīta viņiem palūdza pases (esot jānokārto apdrošināšana), autovadītāja tiesības un iedeva parakstīt darba līgumu – uz vienas lapaspuses uzrakstītu vienošanos ("Letter for Offer of Employment") par to, ka A. Laurinavičs uz vienu mēnesi ilgu izmēģinājuma laiku tiek pieņemts darbā firmā "The Driving Company Ltd.". Viņa atalgojums ir 50 mārciņas dienā. Pēc līguma parakstīšanas latviešiem bija jāpārvācas dzīvot uz furgonu turpat netālu pie Deivisa dzīvesvietas. Pēc trīs dienām – 22. novembrī – A. Laurinaviču darba devējs aizveda uz autopārvadājumu firmu "R. T. Stewards", kas atrodas 20 kilometru attālumā no viņu dzīvesvietas Kolčesterā. Šajās dažas dienās latvieši jau bija sapratuši, ka lieta nav tīra, – Deiviss lidmašīnu biļešu maksu viņiem solīja atlīdzināt pēc gada, viņš arī ieteica nedoties uz pilsētu un nesatikties ar vietējiem cilvēkiem. Deivisa draudzene, iespējams, redzot latviešu acīs piesardzību, izmetusi frāzi: "Ņeboisja, ķebja ņe ubjut.*" Darba devēja Deivisa latvieša izmantošanas plāns bija vienkāršs – šoferis juridiski nemaz nebija pieņemts darbā, bet faktiski strādāja uz sava darba devēja vārda. Turklāt nevis astoņas, bet gan 14 – 16 stundas diennaktī. Nopelnīto naudu kabatā bāza Deiviss. Pēc divām nedēļām, kad nebija saņemta maksa par darbu (pēc stingras prasīšanas A. Laurinavičam Deiviss aizdeva 50 mārciņas) un tika nokavēta kravas piegāde pircējam, latvieši nolēma aiziet no krāpnieka un doties uz darba biržu. Tur viņi pārbaudīja, ka Deivisa firma nav reģistrēta Lielbritānijas Uzņēmumu reģistrā. Kā par nelaimi, piezvanījis Deiviss, aicinājis citā darbā – komplektēt Latvijas šoferu brigādi. A. Laurinavičs atteicies, jo sapratis – tiek organizēta kārtējā afēra. Tā kā naudas nebija, latvieši tomēr atgriezušies pie Deivisa. Pēc divām dienām četros no rīta anglis viņus aizvedis pie jauna un solīda darba devēja – "Royal Mail" (Lielbritānijas Karaliskais pasts). Shēma bijusi tāda pati kā iepriekšējā darba vietā – ik dienu Deiviss vedis Aigaru uz darbu, pret parakstu saņēmis pasta mašīnas atslēgas, bet vakarā tās atdevis. Aigars pasta kravas vedis pa visu Lielbritāniju. 14. decembrī Latvijas šoferi aizturēja par pasta automašīnas zādzību (pilnīgi saprotami, jo to drīkstēja izmantot vien Deiviss). Savukārt Deivisu aizturēja par nelegālu darbaspēka izmantošanu. Mazs mierinājums, ka Aigaru tās pašas dienas vakarā pret parakstu atbrīvoja, – nebija naudas biļetes pirkšanai uz Latviju. Pēc lieliem pārdzīvojumiem un pateicoties pensionāres Dainas atbalstam, viņam un audžudēlam uz Ziemassvētkiem izdevās atgriezties dzimtenē. Atgriezies Latvijā, Aigars Laurinavičs vispirms devās uz EURES biroju. Tur joprojām bija lasāms tas pats aicinājums pieteikties šofera darbam Lielbritānijā. Jelgavas šofera stāstīto apstiprināja gan EURES Rīgas rajona biroja darbinieces, gan arī Latvijas vēstniecības Lielbritānijā otrā sekretāre Ieva Jēkabsone. Kā krāpnieks var ietikt valsts tīklā Izrādās, ka Maikls Deiviss EURES Rīgas rajona birojā uzrādīja paša sadrukātas vizītkartes. Kā stāsta Aigars, biroja darbinieces Žanna Ribakova un Sannija Ancāne viņa klātbūtnē pieņēmušas arī Deivisa uzaicinājumu uz vakariņām restorānā "Metropole" tās pašas dienas vakarā. Sarunā Žanna Ribakova gan to noliedza. Lai kā tur bija ar restorānu, ar pašdrukātiem dokumentiem un ierašanos birojā pietika, lai valsts iestāde darba meklētājus iesaistītu nelegālā uzņēmējdarbībā Lielbritānijā, kas beidzās ar apcietinājumu. Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas filiāles EURES konsultante Žanna Ribakova manu lūgumu pārbaudīt, vai Lielbritānijā ir reģistrēta M. Deivisa uzrādītā firma, tā arī nevarēja izpildīt 18 dienu laikā. "Mums ir jāsūta pieprasījums (vēstule) uz Lielbritānijas EURES biroju, to esam izdarījuši, viņiem ir jāatbild 14 dienu laikā," taisnojās speciāliste. Noskaidroju, ka šo darbu dažu minūšu laikā var izdarīt tepat Latvijā – Lielbritānijas Uzņēmumu reģistrs tīmeklī bez maksas atbildi sniedz dažu sekunžu laikā. Pārbaudot uz Deivisa darba līguma veidlapas uzrādīto reģistrācijas numuru Lielbritānijas Uzņēmumu reģistra mājas lapā, saņēmu atbildi, ka tāda uzņēmuma nav. Ž. Ribakova uzsver – A. Laurinavičs nav konsultējies ar EURES darbiniecēm par darba apstākļiem un likumiem Lielbritānijā, viņš arī neesot informējis biroju par savu došanos uz Lielbritāniju. EURES darbiniece arī teic, ka ar Deivisu bijusi vien vienošanās par Latvijas šoferu pieteikumu vākšanu. Šiem pieteikumiem Deiviss solījis braukt pakaļ. Viņš arī solījis reģistrēties Lielbritānijas EURES birojā, ko neesot izdarījis. Lielbritānijā uzņēmēju pārbauda Vakar kā akciju sabiedrības "Lauku Avīzes" pārstāvis eksperimenta veidā mēģināju pieteikt Lielbritānijas EURES birojā (valsts struktūrā šo funkciju pilda "Jobcentre Plus") nepieciešamību pēc darbiniekiem. Ārzemju vakanču nodaļas darbiniece Klēra Čambere pa tālruni man laipni atbildēja, ka jāaizpilda līguma veidlapa, un tūdaļ pa e-pastu izsūtīja veidlapu uz piecām lappusēm. Savukārt EURES Londonas biroja pārstāvis Jomo Ladepons man paskaidroja – ja Latvijas uzņēmējs caur EURES Lielbritānijas filiālēm meklē sev darbiniekus, tad saskaņā ar spēkā esošo kārtību vispirms pārbaudītu, vai viņa firma ir reģistrēta, tiktu slēgts līgums par minimālās algas nodrošināšanu un kārtotas citas formalitātes. Tātad uzņēmēja sniegto ziņu patiesums tiktu pārbaudīts. Pēc šīs atbildes kļuva skaidrs: Lielbritānijas darba meklēšanas birojā tāds Maikls Deiviss ar savu fiktīvo uzņēmumu vakances nemaz nevarēja pieteikt, tāpēc brauca uz muļķu zemi Latviju. Konkrētajā gadījumā ar A. Laurinaviču Latvijā nekas netika pieprasīts un pārbaudīts. Darba devējiem neprasa pasi "Mēs darba devējiem no citām valstīm neprasām uzņēmuma reģistrācijas dokumentus un pases datus. Parasti sadarbība ar viņiem ir bijusi agrāk, bet darba ņēmējs ir pieaudzis cilvēks. Saņemot vakanci, viņš var vērsties pie mums un tad mēs noskaidrosim, vai uzņēmums ir reģistrēts. Vecajās ES valstīs ir augsts uzticības koeficients. Nedrīkstam visus uzskatīt par blēžiem, citādi darba devējs pie mums nereģistrēs vakanci," taisnojas EURES Latvijas menedžere Guntra Zariņa, kas vienlaikus ir arī NVA Starptautisko attiecību departamenta direktore. No viņas teiktā izriet, ka vainīgs konkrētajā gadījumā ir pats A. Laurinavičs, kas paklausīja Rīgas rajona filiāles darbinieču aicinājumam sadarboties ar Lielbritānijas darba devēju. Pēc tikšanās ar G. Zariņu man neradās pārliecība, ka līdzīgi gadījumi kā ar A. Laurinaviču nākotnē neatkārtosies. Ja EURES darbiniece būtu uzreiz pārbaudījusi Deivisa sniegto ziņu patiesumu, visticamāk, A. Laurinavičs no Latvijas nebūtu Lielbritānijā aizturēts par "zagšanu", Latvijas vēstniecības Lielbritānijā darbiniecei nevajadzētu kavēt laiku un meklēt iespējas palīdzības sniegšanai savam pilsonim. Ļoti daudz nevajadzīgu rūpju un pārdzīvojumu būtu aiztaupīts arī daudziem citiem cilvēkiem, kas tika iesaistīti šajā lietā. Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekiem vajadzētu kļūt pieaugušākiem par pašiem darba meklētājiem. Bail, ka uzņēmēji atdursies pret Latvijas iestāžu aizdomīgumu? Arī Lielbritānijas EURES biroja līgumā neprasa norādīt firmas reģistrācijas numuru. Bet pēcāk pārbauda. Tagad vieglas peļņas tīkotājs Deiviss bauda Latvijas valsts uzticību kā pret uzņēmēju, bet apkrāptajiem darba meklētājiem nu ir pilns pamats valsts iestādi uzskatīt vismaz par blēžu atbalstītājiem. Kam tad kalpo Nodarbinātības valsts dienests? * "Nebaidies, tevi nenogalinās" (tulk. no krievu val.) *** UZZIŅA - EURES (European Employment Services – Eiropas nodarbinātības dienesti) apvieno Eiropas Komisiju un Eiropas ekonomikas zonas, kā arī Šveices valsts nodarbinātības dienestus. - EURES sniegto pakalpojumu klāstā ietilpst informācija, konsultācijas un pieņemšana/iekārtošana darbā (piemērota darba sameklēšana). - EURES tīklā ietilpst valstu nodarbinātības dienesti, Eiropas Komisija un EURES partneri – arodbiedrības un darba devēju organizācijas, kā arī vietējās un reģionālās varas iestādes. EURES tīklā strādā aptuveni 700 cilvēku.