Zemes atpirkšana Pāvilostas pelēkās kāpas dabas lieguma izveidei iespējama tikai tad, ja sabiedrība saziedos miljonu latu, sacīja vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) padomnieks Didzis Jonovs. Viņš norādīja, ka dabas liegumu šajā teritorijā iespējams izveidot, zemes īpašniekiem kompensējot viņu īpašumu ar zemi citā vietā vai arī to atpērkot.

Tā kā valstij kompensējamās zemes pašlaik nepietiek, tiek gatavoti grozījumi likumā par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kas paredzētu citu kompensāciju, arī zemes atpirkšanu.

Jonovs norādīja, ka zemes atpirkšanai Pāvilostas pelēkās kāpas dabas lieguma izveidei nepieciešams aptuveni miljons latu, ko valstij būs grūti atrast. Visātrākā iespēja, kā panākt aizsargājamās teritorijas izveidi kāpā, būtu nepieciešamo līdzekļu saziedošana.

Jau ziņojām, ka mēneša laikā kopš ziedojumu konta atvēršanas ieskaitīti 20 lati.

Organizācijas "Zemes draugi" padomes locekle Guna Grimsta uzsvēra, ka valstij ir jāatrod risinājums, kā atgūt zemes teritorijas Pāvilostas pelēkās kāpas teritorijā. Pirmās neatkarīgās valsts periodā zeme šajā vietā bija valsts īpašums, bet pēc neatkarības atjaunošanas nolemts atļaut tās privatizāciju.

Kā ziņots, šodien Ministru kabineta komiteja vēl neakceptēja Pāvilostas pelēkās kāpas noteikšanu par dabas liegumu. Jautājuma izskatīšana atlikta.

Līdz ar to vēl netika akceptēts valdības rīkojums Vides ministrijai sākt pārrunas ar zemes īpašniekiem šajā teritorijā par zemes atpirkšanu par tirgus cenu.

Dabas liegumā ietilpst 30 zemes īpašumi, no kuriem 26 īpašumi 23,2 hektāru platībā pieder privātpersonām. Plānotā dabas lieguma kopējā platība ir 42,5 hektāri.

Sakas novada pašvaldība piekrīt dabas lieguma izveidei tikai tad, ja īpašumi tiks atpirkti par tirgus cenu, kam, pēc Vides ministrijas aprēķiniem, nepieciešams aptuveni miljons latu.

Kad lēmums par dabas lieguma izveidi Pāvilostas pelēkās kāpas teritorijā 2006.gada 26.oktobrī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, divi zemes gabali šajā teritorijā mainījuši īpašnieku.

2006.gada 29.decembrī nekustamā īpašuma kompānija SIA "Deglavparks" no SIA "MIG Holdings" iegādājies pusi no 3,5 hektārus lielā īpašuma, kur atrodas arī jaunbūve. Šā gada 5.janvārī "Deglavparka" īpašumā nonākusi arī otra īpašuma daļa, liecina zemesgrāmatas dati.

Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija, šā gada martā "Deglavparku" pilnībā savā īpašumā ieguvusi Kipras kompānija "Laymix Holding Limited", līdz tam uzņēmums īsu brīdi piederēja juristam Jānim Butkevičam, bet no 2006.gada februāra līdz tā paša gada 29.decembrim - bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama sievai Brigitai Štramai.

Šā gada februārī zemi Pāvilostas pelēkās kāpas teritorijā iegādājies Leonīds Karuzins.

Četrus zemesgabalus 4,11 hektāru platībā 2004.gadā šajā teritorijā iegādājies nekustamā īpašuma uzņēmums SIA "Kayser Property", kura īpašnieki ir Rolands Anspuks, Jānis Lazdāns, Artūrs Šveds, Ilmārs Šveds un Marģers Počs, kas ir partijas "Latvijas ceļš" biedres, bijušās Saeimas un Rīgas domes deputātes Aijas Počas dēls.

Lielākā pelēkās kāpas teritorijas zemes īpašniece ir Antra Lūsiņa, kurai piederošo trīs īpašumu kopplatība 28,31 hektārs. Viens no šiem zemesgabaliem daļēji pieder Argodam Lūsiņam, kurš ir "Kurzemes degvielas" īpašnieks, bet 2003.gadā žurnāls "Klubs" viņu minējis Latvijas 300 miljonāru sarakstā. Šie īpašumi Lūsiņiem pieder kopš 2005.gada.

Valdības komitejai iesniegtajos dokumentos norādīts, ka Lūsiņiem piederošos zemesgabalus plānots atpirkt daļēji.

Plānotā dabas lieguma teritorijā 1,9 hektārus liels zemesgabals kopš 2003.gada pieder koksnes un rūpniecības mašīnu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Marko B", kuras vienīgais īpašnieks ir Māris Balodis.

Pārējo Pāvilostas pelēkās kāpas teritorijas zemes īpašnieki ir Jānis Rocēns, Marika Kreidere, Aivars Timofejevs, Visvaldis Freidenfelds, kurš 1995.gadā no Latviešu Zemnieku savienības, 1997.gadā no "Tēvzemei un Brīvībai" un 2005.gadā no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saraksta kandidējis Rīgas domes vēlēšanās.

Kopš 2001.-2004. gada, kad Pāvilostas pilsētas Zemes komisija plānojamā lieguma teritorijas zemi kā kompensējamo zemi iedalījusi iedzīvotājiem, īpašnieks nav mainījies tikai dažiem zemesgabaliem. Šie zemes īpašnieki ir Agate Regina Bindere, Olga Stūrmane, Mirjama Ošeniece, Alfreds Grīniņš un Ligita Gorodecka.

Ministru kabineta komitejai iesniegtajos dokumentos Vides ministrija norāda, ka piedāvātā dabas lieguma robeža pēc zinātniskajiem kritērijiem ir vispiemērotākā divu Eiropas nozīmes prioritāro biotopu veidu - pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju, kā arī pelēkās kāpas ar kokiem un krūmiem - aizsardzībai.

Pāvilostas pelēkā kāpa ir viena no plašākajām pelēkajām kāpām Latvijā. Teritorijā ir sastopamas arī īpaši aizsargājamo augu sugas - smiltāja neļķe un sīpoliņu gundega.

Eiropas Komisija 2005.gada decembrī, izvērtējot Latvijas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas "Natura 2000" sarakstu un datubāzi, norādījusi, ka Latvijā nav nodrošināta biotopa - pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju - pietiekama aizsardzība. Lai to nodrošinātu, Eiropas Komisija ir aicinājusi izveidot īpaši aizsargājamu dabas teritoriju Pāvilostā.

Vides ministrija informēja, ka 2006.gadā par dabas liegumu nenoteikšanu, pēc Eiropas Komisijas domām, vispiemērotākajā teritorijā tiesā zaudējusi Vācija, bet 2004. un 2006. gadā - Austrija.

Sakas novada dome iebilst pret 4,6 hektāru lielas teritorijas iekļaušanu lieguma teritorijā, kas zemes reformas laikā pašreizējiem zemes īpašniekiem atdota kā kompensējamā zeme. Sakas pašvaldība piekrīt piedāvātajai dabas lieguma robežai tikai ar nosacījumu, ja vienlaikus ar dabas lieguma apstiprināšanu tiek paredzēti līdzekļi privāto īpašumu atpirkšanai par tirgus cenu.

Pēc Vides ministrijas aprēķiniem, ņemot vērā zemes vidējo tirgus cenu Pāvilostā, īpašumu atpirkšanai būtu nepieciešams aptuveni miljons latu.

Jau ziņots, ka Pāvilostas pelēkās kāpas zemes atpirkšanai Vides ministrija atvēra ziedojumu kontu. Konta numurs, kurā pārskaitīt naudu, ir LV91TREL721001G053204, Valsts kase, kods TRELLV22, saņēmēja Vides ministrija, reģistrācijas numurs 90000028508.