(Pievienota 6. un 7.rindkopa) Kā skaidroja Rozentāle, ja valsts lielākā apmērā kompensētu medicīnas pakalpojumus trūcīgajām personām, uz tā rēķina varētu saglabāt medicīnas darbinieku algas, taču šobrīd tas nav iespējams.

Tajā pašā laikā ministre uzsvēra, ka gada nogalē aicinās valdības vadītāju Valdi Dombrovski (JL) mainīt budžetu, palielinot finansējumu veselības aprūpei.

Starptautiskais Valūtas fonds jau ir uzsvēris nepieciešamību nesamazināt līdzekļus veselības aprūpei, tāpēc, iespējams, daļa aizdevuma varētu tikt novirzīta šim mērķim, taču pagaidām jāsamierinās ar esošo situāciju, norādīja ministre.

Lai izvērtētu medicīnas iestāžu darbu, tiks veidots galveno speciālistu dienests. Tā mērķis būtu noteikt, kuru ārstniecības iestāžu dažādu specialitāšu darbība atbilst noteiktiem kritērijiem, lai saņemtu atbilstošu finansējumu vai arī tiktu lemts par noteiktu nodaļu slēgšanu.

Šiem speciālistiem vajadzētu arī uzņemties savas nozares interešu pārstāvību administratīvo un nozari ietekmējošo lēmumu pieņemšanā, kā arī sniegt profesionālu viedokli par nozares tālāko attīstību.

Kā uzsver ministre, iepriekš šādi speciālisti veiksmīgi darbojās, jo bija skaidri noteikta atbildība un uzdevumi katras nozares pārraudzībai. "Šodienas situācijā, kurā mums jācenšas visus līdzekļus izmantot pēc iespējas efektīvāk un noderīgāk pacientiem, speciālistu pilnvaras ir jāpaplašina. Ierēdņi katras nozares specifiku un vajadzības nevar pārzināt, tādēļ jāpiesaista profesionāļi," skaidro Rozentāle.

Jau tuvāko desmit dienu laikā ministre gaidīs stratēģiskās padomes locekļu ieteikumus par dienestā nepieciešamo specialitāšu sarakstu un iespējamām personālijām.

Kā ziņots, nozares stratēģiskā padome šodien tikās, lai iepazītos ar izmaiņām noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kartību.

Kā ziņots, grozījumi spēkā stājās 1.jūlijā.

Grozījumos noteikts, ka tarifu aprēķinā par 20% samazināta darba samaksa ārstiem, funkcionālajiem speciālistiem, ārstniecības un pacientu aprūpes personām, kā arī ārstniecības un pacientu atbalsta personām.

Ar grozījumiem precizēta veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras kārtība un līgumu slēgšanas nosacījumi. Tā, piemēram, nosakot līguma apjomus, finansējumu prioritāri novirza šādām ārstniecības iestādēm: SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Jēkabpils rajona centrālā slimnīca", pašvaldības SIA "Rēzeknes slimnīca", pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" un SIA "Vidzemes slimnīca".

Līguma finanšu apmēru, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) nosaka šādā kārtībā: aprēķina no valsts budžeta plānotās vidējās ārstēšanas izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētā ārstniecības iestādē atbilstoši aģentūras Vadības informācijas sistēmas datiem, aprēķina prognozējamās izmaksas pacientu iemaksas kompensācijai noteikumos minētajām iedzīvotāju kategorijām, no valsts budžeta plānotās vidējās ārstēšanas izmaksas reizina ar plānoto pacientu vai izmeklējumu skaitu, bet pacientu iemaksu par līguma ietvaros ārstētiem pacientiem, kas pilnībā vai daļēji atbrīvoti no pacienta iemaksas, aģentūra kompensē virs noteiktā līguma finanšu apmēra.

Noteikumos vienkāršota arī personas reģistrācija pie ģimenes ārsta, kas nodrošina birokrātisku procedūru samazināšanu, kā arī noteikts tas, ka ģimenes ārsta darba laiks ir darbdienās un vienu reizi mēnesī sestdienā.

Turklāt noteikumos noteikts, ka ģimenes ārsta pacientu kopējais pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 25 stundām nedēļā, izņemot ģimenes ārsta prakses ar pacientu skaitu līdz 1000 pacientiem un ar pacientu skaitu līdz 500 pacientiem, kur pieņemšanas laiks ir ne mazāk par 20 stundām nedēļā. Ģimenes ārstiem tiek dots mēnesis laika, lai piedāvātu valdībai alternatīvus risinājumus.

Tāpat tiks paplašināts no pacientu iemaksas atbrīvoto personu loks ar personām, kuras saņem veselības aprūpi mājās. Turpmāk personai nebūs jāveic pacienta iemaksa, ja viņai tiks veikta veselības aprūpe mājās ar noteiktu paliatīvās aprūpes diagnozi. Tāpat noteikumos ir precizēta norma, kura noteic, ka no pacienta iemaksas ir atbrīvoti pacienti, kuri veic skrīningizmeklējumus.

Noteikumi paredz, ka no valsts budžeta turpmāk netiek apmaksāti pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumi, mākslas terapijas speciālista sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, lielo locītavu endoprotezēšanas pakalpojumi, izņemot gūžas, pleca vai ceļa locītavu endoprotezēšana steidzamības vai neatliekamā kārtā, sporta ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, izņemot sporta medicīnas pakalpojumus bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi.

Tāpat noteikumos precizēta norma, kura paredz, ka VOAVA veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētos valsts budžeta līdzekļus plāno novirzīt samaksai par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojumiem ne mazāk kā 6,4% apmērā. Šāds precizējums nepieciešams, jo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pakāpeniski pārņem no VOAVA tās funkcijas, kuras skar neatliekamās medicīniskās palīdzības koordinēšanu, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam tiek nodots finansējums neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.

Tāpat saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto plāna projektu "Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizācijas plāns" Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra tiks pārveidota par kapitālsabiedrību. Tādējādi minētā ārstniecības iestāde valsts budžeta finansējumu saņems atbilstoši padarītajam darbam, nevis tāmes finansējumam.