Provizoriskie Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dati par otro ceturksni liecina, ka ekonomiskā situācija šajā periodā būtiski nav mainījusies, uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Premjers domā, ka situācija ne tuvu nav tik dramatiska, kā atsevišķi eksperti to prognozēja, pārāk negatīvi komentējot norises tautsaimniecībā un arī velkot paralēles ar lielo ekonomikas kritumu kaimiņvalstī Lietuvā.
Dombrovskis norāda, ka pēc ikmēneša datiem jau bijis skaidrs, ka lielākajās nozarēs dati ir visai līdzīgi tiem, kas bija gada sākumā, proti, nedaudz labāki tie ir rūpniecībā un transportā, bet sliktāki - iekšzemes tirdzniecībā. Pēc premjera domām, visticamāk, kritumu palielināja daļas biznesa ieiešana "pelēkajā ekonomikā", kas ir viens no skaidrojumiem, kāpēc ekonomikā ir vērojams tik krass kritums kopš pērnā gada vidus.
Ministru prezidents uzskata, ka pirmajā pusgadā IKP kritums būs bijis ap 18% un turpmākajos ceturkšņos, lai arī problēmu ekonomikā netrūks, tas jau būs zemāks. "Tādējādi var teikt, ka statistiski dziļāko lejupslīdi Latvija jau ir pārvarējusi. Turklāt sāk iezīmēties arī ekonomikas krituma bremzēšanās faktori, bet atsevišķās eksporta nozarēs un tranzītā apjomi pat pieaug," sacīja premjers.
Valdības vadītājs norāda, ka tagad jādara viss iespējamais, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un pakāpeniski atjaunotu tautsaimniecības izaugsmi, kā arī laikus sagatavotu 2010.gada budžeta projektu, kam jākļūst par stingru pamatu ekonomikas atveseļošanai un ārvalstu investoru intereses atjaunošanai par Latviju.
"Esmu drošs, ka jau nākamajā gadā ekonomikas rādītāji uzlabosies," norāda premjers.
Jau ziņots, ka šā gada otrajā ceturksnī IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājies par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums.
Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem samazinājās par 18%.
2009.gada otrajā ceturksnī turpinās ekonomiskās attīstības lejupslīde ražošanas un pakalpojumu nozarē. Lielākie apjomu samazinājumi vērojami mazumtirdzniecībā - par 28%, viesnīcu un restorānu pakalpojumos - par 35%, rūpniecībā - par 19%. Negatīvu ietekmi uz IKP turpina saglabāt iekasēto produktu nodokļu apjoma kritums.
Sezonāli izlīdzinātie dati liecina, ka IKP apjoms otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada otro ceturksni, krities par 18,2%.
Precizēts un izvērsts šī gada pirmā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskota 8.septembrī.
Jau ziņots, ka pērn kopumā Latvijas IKP samazinājās par 4,6%. IKP 2007.gadā pieauga par 10,2%. Gadu iepriekš - 2006.gadā - bija straujākais gada kopējais IKP pieaugums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas - 11,9%.
