Kā norāda vēstules autori, līdzīga sistēma jau darbojas Igaunijā, kur tikai divi cilvēki saņem ikmēneša atalgojumu un viens no viņiem valsts vārdā slēdz līgumus. Turklāt organizācijas statūti paredz darbinieku atalgojuma atkarību no naudas daudzuma, kas ir organizācijas rīcībā.

Valsts aģentūras "Nacionālais kinocentrs" likvidēšana palīdzēs ietaupīt ap 400 000 latu, kas Latvijā katru gadu tiek tērēti kinocentra uzturēšanai (2008. gada pārskatā Ls 426 239), kā arī, cerams, palīdzēs sasniegt Igaunijas rezultātus nacionālā kino popularizēšanā. Nacionālā kinocentra vadībā kases ieņēmumi par Latvijas filmu biļetēm veido apmēram 1% no visiem biļešu ienākumiem (2005. - 09%, 2006. - 1,2%). Igaunijā nacionālā kino popularizēšana veicas labāk - 7,33% no kopējiem kinobiļešu ienākumiem (salīdzinājumam Islandē 11%, Zviedrijā - 20%, Norvēģijā - 22,5%, Somijā - 23%, bet Dānijā - 33%). Kases ieņēmumus par Latvijas filmām paaugstināja filmas "Rīgas sargi" pirmizrādes 2007. gadā - 5,6%, kā arī "Rīgas sargu" izrādīšana 2008. gadā - 3,2%, norādīts izplatītajā paziņojumā.

Tāpat "Nacionālais kinocentrs" ir pierādījis, ka nespēj garantēt profesionālos kritērijus Latvijā ražoto filmu izvērtēšanai un pat popularizēšanai ne un ka tieši Kinocentra vadībā notiek Latvijas kino absurda nivelēšana, līdz ar to - kinoindustrijas nupat likto pamatu nesaprātīga graušana. Kurš var atbildēt, kāpēc Latvijas valsts uztur mazbudžeta filmas vērtu kino aģentūru, lai organizētu "svētkus", kuru laikā tiek grauta kino nozares konkurētspēja? Tieši tas patlaban tiek darīts ar ieguvumiem, ko nozarei nodrošina filma "Rīgas sargi", saka filmas veidotāji.

"To spilgti parāda festivāla "Lielais Kristaps" rīkošana. No profesionāļu balsojuma, kāds notika festivāla pirmsākumos (1977), kad Kinematogrāfistu savienības biedriem bija jāaizpilda anketas, kurās jābalso par, viņuprāt, labāko aizvadītā gada filmu un balsojums noteica laureātu, festivāls pēdējā laikā ir kļuvis par neefektīvu kino popularizēšanas burziņu, kurš, pieaicinot "neatkarīgu žūriju" vai "skatu no malas", mūsu izpratnē, vienkārši rotaļājas ar kinoveidotāju darbu un Latvijas kino nozari," uzsvērts filmas "Rīgas sargi" veidotāju izplatītajā paziņojumā.

Kā skaidro filmas veidotāji, "lai izvairītos no Kinocentra burziņu politikas klajas kritizēšanas, mēs nolēmām pasargāt savu filmu, skatītājus un galu galā pašu veidoto Latvijas kinoindustrijas pamatu, korekti atsakoties iesniegt "Rīgas sargus" "Lielajā Kristapā", taču ļaujot filmu rādīt, kur un kad vien burziņam tas nepieciešams. Mēs pamatojām savu izvēli, skaidri norādot, ka mums rūp kinoindustrijas attīstība Latvijā, ka esam atbildīgi par rekordlielo 300 000 skatītāju skaitu, ko ar savu filmu atvedām uz Latvijas kinozālēm un ka NKC, kā pieredze rāda, nav gatavs uzņemties profesionālu atbildību par šīm vērtībām, kā arī integrēt sava festivāla apskatnieku lokā profesionāļus, kas nenivelētu būtiskas aktuālās stilistiskās izpausmes, ar kurām tieši saistīta mūsu filma. NKC tomēr izlēma citādi - uzspieda "Rīgas sargiem" savas rotaļas. Un rezultāts nebija ilgi jāgaida - 300 000 Latvijas kinoskatītāju, "Rīgas sargu" apmeklētāju, kas adekvāti uztvēra gan filmas stilistiku, gan vēstījumu, tika gluži vienkārši - par viņu pašu nodokļu naudu - noniecināti. Farsu vainago publikācija diena.lv, kur NKC burziņš (festivāls "Lielais Kristaps") tiek reklamēts ar to, ka "Rīgas sargi" NAV iekļuvuši kādās tur festivāla atrakcijās. Mums nav neviena izskaidrojuma un mēs tos neesam saņēmuši arī no Nacionālā kinocentra, kāpēc Nacionālais kinocentrs nespēj nodrošināt fundamentāla kinoindustrijas segmenta, ko veido "Rīgas sargi", adekvātu izpratni," norāda paziņojuma autori.