Reaģējot uz Rīgas domes lēmumu atņemt pabalstu vecākiem, kuru bērniem neatrodas vieta bērnudārzos, bērnu interešu aizstāvji apliecina, ka pašvaldība šādu lēmumu pieņēmusi vienpersoniski, neņemot vērā vecāku viedokli. "Mūs vienkārši nostādīja fakta priekšā. Ir absurdi, ka daudzās ģimenēs pabalsts aizstāj ienākumus, līdz ar to jebkura atņemtā summa sāpīgi sit pa kabatu," sarunā ar TVNET sašutumu pauž kustības "Māmiņu klubs" pārstāve Sandija Salaka.
RD atņem pabalstus, neapspriežoties ar vecākiem
"Tas ir diezgan sarūgtinoši. Lai arī Rīgas dome sola, ka tiek veikts viss, lai risinātu šo jautājumu, tā tas nebūt nav, jo problēma ir tā, ka pabalstus atņem ātrāk, nekā rada jaunas vietas bērnudārzos. Pašvaldība šo jautājumu nav spējusi sakārtot jau gadiem ilgi, jo visi lēmumi tiek pieņemti gliemeža gaitā," sarunā ar TVNET sašutumu pauž organizācijas "Māmiņu klubs" pārstāve Sandija Salaka.
Eiženija Aldermane. Foto: LETA
RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane vakar sarunā ar TVNET apgalvoja, ka daudzi no vecākiem nemaz nav reģistrēti Rīgā, bet vēlas saņem pabalstus, nemaz negrasoties sūtīt savus bērnus uz bērnudārziem. "Bet vai to var attiecināt uz visiem?" jautā Salaka. "Varbūt pašvaldībai vajadzētu darboties efektīvāk un reģistrēt vietas bērnudārzos. Šobrīd situācija ir tāda, ka par elektrību nemaksā viens, taču to atslēdz visai mājai."
Netiek piedāvāta alternatīva
Latvijas privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa norāda - kopš 2006. gada Rīga privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm piešķirts līdzfinansējums, kura summa tika noteikta pēc tā brīža starppašvaldību norēķina apmēra, tas ir, 33,33 lati mēnesī. Pēc gada tika piešķirta kompensācija, 50 latu apmērā, ģimenēm par vietas nenodrošināšanu.
"Jau te vērojama konceptuāla nevienlīdzība - pirmkārt, vai tiešām bērna izglītība mājās ir vērtīgāka nekā licencētā pirmsskolā, un, otrkārt, tā ir nevienlīdzīga attieksme pret nodokļu maksātājiem?" vaicā Kājiņa "Ja tagad ir objektīvs iemesls turpmāk nemaksāt kompensāciju ģimenēm, tad pašvaldībai noteikti ir jāpiedāvā alternatīva, kas risinās vietu trūkumu nevis pēc gada vai diviem, bet tūlīt."
"Mūsu priekšlikums pašvaldībām ir: izvērst sadarbību ar privātajām pirmsskolām, vienojoties par vietu skaita palielināšanu un atbilstoši lielāka līdzfinansējuma nodrošināšanu.
Tam ir vairākas priekšrocības: lielākai iedzīvotāju daļai būtu pieejama pirmsskolas izglītība privātās pirmsskolas iestādēs, samazinoties mācību maksai, būtu lielāka izglītības daudzveidība pirmsskolas vecuma bērniem, tai skaitā 5-6 gadīgiem bērniem, samazinātos rinda uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm un pastiprinātos konkurence, kas veicinātu pedagoģiskā procesa kvalitāti un pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību un attīstību."
Ārpus Rīgas pabalsti vecākiem tiek maksāti Latvijas Privāto pirmsskolu biedrībā ir apvienojušās 25 privātās pirmsskolas, no kurām 19 atrodas Rīgā. Pēc aptaujas datiem privātajās pirmsskolās ir 500 brīvas vietas, kā arī nepieciešamības gadījumā ir iespēja vietu skaitu palielināt.
Kā labas prakses piemēru Kājiņa nosauc citas Rīgas tuvumā esošās pašvaldības, kas nodrošina līdzfinansējumu privātajās pirmsskolās sava novada bērniem no 50 līdz pat 100 latiem par vienu bērnu mēnesī. Šāda prakse darbojas Mārupes, Carnikavas un Ādažu novados.
Ar Valts reģionālās attīstības (VRAA) veiktā pētījuma datiem par jaunu pirmsskolas celtniecības lietderību iespējams iepazīties pielikuma 22.lappusē.
