Pēc šā gada budžeta grozījumiem, kuru veikšanas procesā vienubrīd pēc Finanšu ministrijas un valdības sociālo partneru ierosinājuma, nekonsultējoties ar atbildīgo ministriju, valsts dotācija pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam bija samazināta līdz nullei, atgādināja Dālderis.

Šogad KM pašvaldību 144 mūzikas un mākslas skolām no "Gaismas pils" projekta finansējuma piešķīra 1 042 356 latu dotāciju pedagogu darba apmaksai atlikušajiem šā gada mēnešiem. "Diemžēl ne visi valdībā šobrīd uzskata, ka kultūrizglītība ir unikāla Latvijas vērtība," norāda Dālderis. Finanšu ministrija vēl pirms dažiem mēnešiem, vēloties atņemt visu naudu mūzikas skolām, argumentēja aptuveni šādi - kamēr ir krīze, šī elitārā interešu izglītība var arī pagaidīt labākus laikus.

Attiecībā uz nākamo, 2010.gadu KM sadarbībā ar Kultūras un radošās industrijas izglītības centru ir aprēķinājusi, ka minimālais finansējums pašvaldību mākslas un mūzikas skolām nākamgad ir astoņi miljoni latu.

"Astoņi miljoni, protams, ir liela nauda, taču valdībai būs jāsaprot, ka runa ir par gandrīz 25 tūkstošiem bērnu, kas pašvaldību skolās mācās mūziku un mākslu," norāda kultūras ministrs. "Mēs vienkārši nedrīkstam ļaut šai krīzei iznīcināt vienu no Latvijas lielākajām bagātībām - pasaules mērogā unikālu kultūrizglītības sistēmu, bez kuras nav iedomājama Latvijas nacionālā valsts un mūsu nākotne modernā pasaulē."

Dālderis esot apņēmības pilns cīnīties par šiem astoņiem miljoniem latu nākamā gada budžetā. "Manuprāt, šobrīd ir ļoti svarīgi skaidrot sabiedrībai, medijiem un politiķiem kultūrizglītības nozīmi - nevajadzētu ļaut dominēt viedoklim, ka kultūrizglītība var pagaidīt, kamēr mēs atrisinām, piemēram, problēmas slimnīcu nozarē. Šāds pretnostatījums ir kļūdains un pilnīgi nepieņemams," teica Dālderis.

"Taču vēlos arī uzsvērt, ka galveno atbildību par profesionālās ievirzes skolu dibināšanu, slēgšanu un izglītības procesa nodrošināšanu nes pašvaldības, tātad, ja asociācija vēlas kādam izteikt neuzticību par "nespēju nodrošināt mūzikas un mākslas skolu kaut cik profesionālu darbu", tā jāadresē pašvaldību, kuras ir šo skolu dibinātājas, vadībai."

Jau ziņots, ka Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas dome ir izteikusi neuzticību kultūras ministram Dālderim un informējusi par to Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL).

Neuzticības iemesls ir kultūras ministra nespēja nodrošināt Latvijas mūzikas un mākslas skolu kaut cik profesionālu darbu atbilstoši licencētajām un akreditētajām izglītības programmām no šā gada septembra līdz decembrim. KM sarūpētais finansējums skolotāju algām atlikušajiem 2009.gada mēnešiem ir apmēram tikai viena trešdaļa no nepieciešamā. Līdz ar to skolotāju algas samazinājums mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes izglītībā, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, ir 75%.

Nākamajam, 2010.gadam mūzikas un mākslas skolu skolotāju algu finansējums vispār nav paredzēts. Skan tikai solījumi cīnīties par četru vai astoņu miljonu latu piešķiršanu skolotāju algām, kaut arī 2010.gada nepieciešamā naudas summa algām ir 11,8 miljoni latu.