Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pēc sarunas ar veselības ministri Baibu Rozentāli un finanšu ministru Einaru Repši par situāciju veselības nozarē norādīja, ka Veselības ministrija (VM) deputātiem šodien tā arī nespēja izskaidrot, kādās sarežģītās shēmās radušies prasītie gandrīz 45 miljoni latu.
Komisijas vadītāja Aija Barča: „Sēdē redzējām, ka problēmas ar finansēm veselības nozarē ir samilzušas, un šobrīd vairs nav laika meklēt vainīgos, bet gan rast risinājumus. Ir skaidrs, ka ar esošo finansējumu slimnīcas ir kraha priekšā, taču arī Veselības ministrija, šķiet, sabiezina krāsas."
Tomēr deputāte arī norāda, ka saņemts finanšu ministra solījums jau šogad meklēt papildu naudu veselības nozarei.
Raksturojot nozares finanšu situāciju, VM pārstāvji komisijai klāstīja, ka valsts jau ir parādā stacionāriem par sniegto neatliekamo palīdzību vairāk nekā 10 miljonus latu, savukārt kopumā neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai ministrija šogad papildus prasa 44,86 miljonus latu, lai nodrošinātu to 2008.gada līmenī. Savukārt ārstniecības programmās gada pēdējiem trim mēnešiem atlikuši vien 15,5 procenti no gadā pieejamā finansējuma, un ministrija visu šo naudu – gandrīz 21 miljonu latu - plānojusi iztērēt oktobrī, pēdējos divos mēnešos neplānojot nekādus līdzekļus.
Komisijas deputāts Aigars Štokenbergs pauda viedokli, ka būtu korektāk, ja ministrija papildu naudu prasītu, par pamatu ņemot 2009.gada 1.pusgada bāzi, nevis vēl 2008.gada finansējumu, kas bija daudz dāsnāks.
Deputāte Ingrīda Circene (JL) norādīja, ka Veselības ministrija maldina finanšu ministru un deputātus, apgalvojot, ka atsevišķās apakšprogrammās atlikušais finansējums ir nulle. Lai cik pieticīgi būtu līdzekļi, tie jāplāno proporcionāli, uzsvēra deputāte. Savukārt ministrijas ierēdņi skaidroja, ka novembra un decembra finansējums tiks izmantots septembrī un oktobrī, lai nepieļautu slimnīcu bankrotu.
Finanšu ministrs Einars Repše deputātiem apgalvoja, ka veselības ministres prasītos papildu 44,86 miljonus latu šogad rast pilnīgi noteikti nav iespējams, lai gan atzina, ka daļa no prasītās naudas šogad tomēr būs pieejama. Repše pēc vairākkārtēja deputātu lūguma tomēr atteicās precizēt, par cik lielu summu ir runa.
Savukārt deputāte Ausma Ziedone–Kantāne (JL) pauda neapmierinātību ar tēriņiem veselības nozares administrēšanai, norādot, ka atlaistie nozares aģentūru darbinieki augustā ir papildinājuši lielo universitāšu slimnīcu pārvaldes aparātus un valsts viņiem joprojām maksā lielas algas.
