2. starptautiskajā latgalistikas konferencē Rēzeknē, kas norisinājās šī gada 15.–17. oktobrī, zinātnieki un konferences dalībnieki pieņēma rezolūciju, kas prasa atbildīgajām institūcijām noteiktu pasākumu plānu izstrādi latgaliešu valodas kā reģionālās valodas statusa noteikšanai.
Latgaliešu valodai grib noteikt reģionālās valodas statuss (28)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā TVNET norāda konferences dalībnieki, „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti” liecina, ka 77% no aptaujātajiem Latgales iedzīvotājiem ir izteikuši savu nostāju jautājumā par latgaliešu valodas lomas aktivizēšanu skolā. Tās pasniegšana reģionā jānodrošina vismaz izvēles priekšmeta līmenī, bet katrā Latgales skolā jābūt skolotājam, kas ir kompetents mācīt latgaliešu valodu, kultūras vēsturi un literatūru. Šī profila skolotājam jāpalīdz arī adaptēties skolas oficiālajā valodā tiem bērniem, kuri mājās joprojām lieto latgaliešu valodu, tādā veidā dodot iespēju apjaust latviskās identitātes saknes, tradīciju atšķirīgumu ikvienam, kurš mācās Latgales reģiona skolā, liecina pētījuma rezultāti.
Tāpat pētījuma dati rāda, ka Latgalē dabiski ir izveidojusies trilingvāla vide, kur iedzīvotāji gandrīz vienlīdz labi zina un lieto kā latviešu ( 96,6%), tā krievu (98,3%) un arī latgaliešu (69,5%) valodu.
Savukārt respondentu atbildes par etnisko identitāti (pašidentifikācija) atklāj Latgales iedzīvotāju vēlmi dēvēt sevi par latgalieti. Šajā gadījumā mainās Latgales reģiona iedzīvotāju etnodemogrāfiskais sastāvs, tas krasi atšķiras no oficiālajos statistikas datos uzrādītā. Oficiālā statistika rāda, ka Latgales teritorijā ir 44% latviešu, 39% krievu, 14% poļu, baltkrievu, ukraiņu, 3% citu tautību pārstāvju. Projekta laikā iegūtie dati: latvieši – 41%, latgalieši – 27%, krievi – 26%, citi slāvu tautību pārstāvji – 5%, pārējie – 1%.
Tādējādi konferences dalībnieki norāda, ka mīts par Latgales slāviskumu neatbilst patiesībai. Un uzskata, ka tas ir likumsakarīgi, ka citu tautību cilvēki, kas ilgu laiku (pusgadsimtu un vairāk) dzīvojuši Latgalē, sevi identificē ar latgalieti.
Konferences dalībnieki vērš arī uzmanību uz to, ka latgaļi jau no sensenajiem laikiem ir saukti latgaļi, lotygaļi, letigali jeb latvīši, latvi, lati, letti, lotva, latiši, pārējie tikai un vienīgi: selone, curone, semigallen, tas ir, sēļi, kurši, zemgaļi. Latvijas teritorijā līdz pat 17. gadsimtam par latviešiem ir saukušies vienīgi latgaļi. 20. gadsimta sākumā F. Kempa piedāvātais apzīmējums latgalieši vairāk tika saistīts ar kopīga etnosa (latgalieši kā Latgales latvieši), bet atšķirīgu valodas tradīciju pārstāvjiem.
"Šī jautājuma nevajadzīga politizēšana, izmantošana atsevišķu politisko partiju pirmsvēlēšanu kampaņās ir novedusi līdz daudziem absurdiem un subjektīviem, stereotipiskiem spriedumiem, mītiem, kas balstīti uz emocijām vai sagrozītiem vēstures faktiem, bet ne uz zinātniski, pētnieciski pamatotām atziņām, " pausts Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei un Tieslietu ministram Marekam Segliņam adresētajā rezolūcijā.
Rezolūciju parakstījuši 62 konferences dalībnieki.