Ņemot vērā to, ka šobrīd valstī novērojama kriminogēnās situācijas pasliktināšanās, iedzīvotāji tiek aicināti apzināties pastāvošos riskus ne tikai mājokļa, bet arī personiskajai drošībai, kā vienu no risinājumiem minot pamatiemaņu apgūšanu pašaizsardzībā.

"Pašaizsardzības pamatā ir cilvēka spēja pārvarēt bailes jeb psiholoģiskā sagatavotība, kas arī ārkārtas situācijā ļauj nezaudēt savaldību un nekrist panikā. Līdzīgi kā jebkurā cīņā, arī pašaizsardzībā vienlīdz būtiska ir gan morālā, gan fiziskā sagatavotība. Tā ir spēja zināt, domāt, plānot un modelēt situāciju," skaidro "G4S" pārstāve Ilze Jermacāne. Tomēr, kā uzsver eksperti, arī pašaizsardzībā jāievēro likumiskie aspekti.

Galvenais - neapjukt

Pirmais pašaizsardzības solis ir neapjukt, nezaudēt savaldīšanos, novērtēt, analizēt un modulēt situāciju. Otrais solis ir pieņemt lēmumu par tālāko rīcību, ievērojot pamatprincipu: ja iespējams, izvairīties no fiziska spēka lietošanas pašaizsardzībā.

Atkarībā no situācijas, kurā apdraudēta cilvēka drošība, veselība, dzīvība, pamatā iespējami šādi scenāriji: bēgt, skriet, paslēpties vai aizkavēt, pēc iespējas izvairoties no fiziska spēka lietošanas. Otrais scenārijs ir apmulsināt, apdullināt pretinieku, izmantojot speciālus pašaizsardzības līdzekļus, savu ķermeni vai sadzīves priekšmetus. Kā trešo scenāriju "G4S" pārstāvji norāda pretinieka neitralizēšanu, izmantojot speciālus pašaizsardzības līdzekļus vai savu ķermeni, vai sadzīves priekšmetus.

Otrā un trešā scenārija gadījumā pašaizsardzībai tiek ieteikts izmantot speciālos līdzekļus. Eksperti norāda uz divu veidu līdzekļiem pašaizsardzībā - aktīvajiem un pasīvajiem. Aktīvie ir gāzes baloniņš, steks, nazis, šaujamierocis, elektrošoks, pneimatiskā pistole, savukārt pasīvie - bruņu veste, cimdi u.c.

Kā pašaizsardzības ceturtais solis tiek minēts attiecīgajā situācijā izmantot pieejamos palīglīdzekļus, piemēram, dažādus sadzīves priekšmetus (grāmatu, rakstāmlietu, nagu vīlīti, somu u.c.), tos "pārvēršot" par ieroci, kā arī nejauši pieejamus objektus - akmeņus, smiltis, traukus, koku zarus u.tml.

Jāprot ir arī krist

Piektais solis ir sava ķermeņa kā ieroča izmantošana - pamatstājas apgūšana ar mērķi izmantot savu dabisko stāju efektīvai darbības sākšanai. Dažādu sitienu un spērienu veidu apgūšana, lai tos veiktu pareizi, precīzi un nesatraumētu sevi. Tāpat apgūstama pretinieka spērienu un sitienu atvairīšana, tipiskākie satvērieni un atbrīvošanās no tiem.

Krist ir jāprot – lai sevi nesatraumētu un pēc kritiena spētu arī piecelties. Jāzina bāzes elementi cīņas tehnikā un taktikā, lai cilvēks sevi spētu aizsargāt brīdī, kad jau ir iespiests stūrī, nogāzts guļus u.tml. Apgūstami noderīgākie sāpju paņēmieni jeb pamatlauzieni plaukstas locītavai un roku pirkstiem, kā arī to lietojums dažādās sadzīviskās situācijās. "Galvenā kļūda ir tā, ka mēs nevis nedomājam par iespējamajiem draudiem, bet gan, ka esam ļoti labi sagatavoti - "jā, ar mani tas varētu notikt, bet es daru visu, lai tas nenotiktu". Bet, kad tas notiek, tad mēs esam neizpratnē: "Kā tas varēja notikt ar mani?" Viens par to padomā, taču daudzi cilvēki pat nepieļauj iespēju, ka tas varētu ar viņiem notikt," skaidro tuvcīņas speciālists Roberts Hvesko.