TVNET jautā: Kā rīdziniekiem vērtēt mēra Ušakova žestu? Atbild: Ivars Ījabs, politologs "Vēsturiskie datumi mēram Ušakovam ir ļoti liela problēma, jo gan 16.marts, gan 9.maijs un 13.oktobris Latvijas sabiedrībā ir ļoti šķeļoši datumi. Mērs Ušakovs jau kopš ievēlēšanas demonstrējis, ka viņu visvairāk interesē krievvalodīgo elektorāta atbalsts. Pieļauju, ka arī viņa šodienas rīcība notikusi tādā kontekstā. Tas noteikti nevairos atbalstu viņam no latviešu puses, sevišķi ņemot vērā, ka viņš uz pasākumu ieradās kopā ar Krievijas vēstnieku. Nacionālo latviešu vidū tas kārtējo reizi varētu raisīt runas par mēra prokrievisko orientāciju un redzējumu.
Skaidrs, ka šie datumi arī turpmāk Ušakovam sagādās lielas galvassāpes. Ar to viņam ir jārēķinās un jāmēģina toleranti iziet no situācijas. Ja viņš šodien uz pasākumu pie Uzvaras pieminekļa neierastos, to varētu nesaprast paša vēlētāji.
Lielākā politiskā gudrība no viņa puses būtu līdzsvarot savu publisko rīcību gan attiecībā uz postpadomju piemiņas dienām, gan valstiskām aktivitātēm. Tādēļ redzēsim, ko viņš darīs, piemēram, 18.novembrī, kā reaģēs citos latviešu elektorātam svarīgajos datumos. Uzreiz gan jāsaka, ka viņam kā pirmajam krievvalodīgajam mēram, kurš lielā mērā atkarīgs no sava elektorāta atbalsta, ar to būs ļoti grūti tikt galā."

Ušakovs uz pasākumu ieradās Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova pavadībā. Vešņakovs teica īsu uzrunu un uzkavējās, runājot ar klātesošajiem.

Kā novēroja TVNET, pasākums norisinās miermīlīgā gaisotnē un nekādu incidentu pagaidām nav bijis. Pieminekļa pakājē pulcējušies pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, kuri laiku aizvada sarunās un klausoties uzrunas. Tiek atskaņota arī padomju laika mūzika.

"Šī diena man ir ļoti nozīmīga," sarunā TVNET atklāj viens no pasākuma apmeklētājiem, 86 gadus vecais pensionārs Nikolajs. "Es nāku no Ukrainas, bet kara laikā biju virsnieks padomju armijā pie Daugavpils. Pēc kara beigām pārcēlos uz Rīgu un tā kopš 1946. gada vienmēr apmeklēju šo pasākumu."

"Paliku šeit dzīvot tāpēc, ka man šeit bija nodrošināta dzīvesvieta un darbs. Es mīlu Latviju, jo gan mans dēls, gan meita ir dzimuši šeit," piebilst Nikolajs.

Cits pasākuma apmeklētājs, pusmūža vecuma vīrietis Sergejs, 13. oktobri pie Uzvaras pieminekļa atzīmē jau vairāk nekā 20 gadus. "Nāku šeit, kopš vien spēju sevi atcerēties," teic viens no mītiņa dalībniekiem.

1944. gada 13. oktobrī, tieši forsējot Ķīšezeru, padomju armija iegāja Rīgā. Padomju armijai tuvojoties Rīgai, emigrācijā uz Rietumiem devās apmēram 100 000 cilvēku. Latvijā palikušajiem nācās pārciest boļševisma režīmu - 1949. gada deportāciju vilni, represijas, nāves nometnes, lauku kolektivizāciju, apvainojumus nacionālismā un migrantu pūļus, kas ieplūda Latvijā 60. un 70. gados.

Video