Cēsnieki, kuri pārcietuši Gulaga ceļus, interesentiem, kuri vēlas garšīgi, bet taupīgi paēst, piedāvās ēdienu receptes internetā.
Cēsu rajona politiski represēto biedrības biedri kādā pēcpusdienā sēdās pie pašu klāta galda, daudzi baudāmie ēdieni bija gatavoti ļoti vienkārši. Sievas un vīri, kuri Sibīrijā pavadījuši bērnību, daži pusaudžu gadus un jaunību, skaidroja, ka tik prastu zupu, kāda ēsta Sibīrijā, - balandas ūdenī -, neviens neēdīšot, tāpēc viņi izdomājuši, kā Sibīrijas receptes uzlabot, bet tā, lai tomēr sanāk ļoti lēti.
"Man liekas, ka mana bērnība promesot bija saulaina, bet vecākiem vajadzēja iemācīties izdzīvot. Un latvietis to prata - zivi noķēra, pagatavoja sēnes. Zinu, ka latvieši ēda arī briedinātus zirņus. Bet liels gardums bija iztecinātie cūku tauki, čurksti, kurus ēda gardu muti," sacīja Cēsu rajona politiski represēto biedrības priekšsēdētāja Dace Jurciņa un piebilda, ka arī tagad tas daudziem varētu būt garšīgs aizdars.
"Čurkstiem var pielikt ķiploku. Pavisam vienkārši," sacīja Dace. Citi bijušie sibīrieši kopējam cienastam bija sanesuši marinētas sēnes, rupjmaizes grauzdiņus, cidoniju čipsus, sakot, ka ne jau viss no lētajiem un gardajiem labumiem bijis pieejams aiz Polārā loka, mūžīgajā sasalumā vai taigā, bet Sibīrijas bērni iemācījušies dzīvot taupīgi. Lai nerodas pārpratumi, viņi saka, ka pārdzīvojuši smagu laiku, cietuši badu, bet, kad iedzīvojušies, kad paši turējuši kazu un, gadījies, arī gotiņu, tad mammas un vecmammas no mazumiņa gatavojušas maltītes.
"Ēdām ļepjoškas. Tādus sēnalu plācenīšus, ko cepa uz plīts. Tagad tā vietā var cept kartupeļu pankūkas. Vajag tikai nedaudz eļļas un garšvielas," sacīja Laimonis Jaukulis, bet Aina Liepiņa stāstīja, ka cepeškrāsnī labi padodas cepti kartupeļi ar visu mizu, un smējās, ka kādu gaļas gabaliņu cēsnieki varot nopirkt lielveikalos vai tirgū. Sibīrijā pusaugu puikas ķēruši baltos zaķus cilpās un šmorējuši, bet aiz Polārā loka, Dudinkā bijusi Ziemeļu okeāna zivju bagātība.
"Mums zivis bija jēlas, vārītas un kūpinātas. Zivis, maize un sāls. Zivis vecāki lika galertā," stāstīja Alvis Jansons, un tieši tajā brīdī represētie cilvēki atcerējās, ka cūkgaļas galerts, pērkot cūkas pusgalvu, stilbiņus, arī šodien iznāk samērā lēts un garšīgs. Jānis Marauskis, vaicāts, kā bērni našķējās, teica, ka kūku un visādu saldumu, kādi tagad bērniem pieejami ik uz soļa, viņa bērnībā nav bijis.
Reklāma
"Salds bija burkāns, kālītis. Ja kādu laiku salds nav ēsts, tad liekas, ka burkāns ir ļoti salds," sacīja Jānis, bet sievietēm kā no pārpilnības raga atkal bira lētu plātsmaižu receptes, kur vajadzīgi vien milti, rūgušpiens, drusku margarīna, oliņa un āboli vai rabarberi virskārtai.
"Uzcepu šim galdam arī kūku. Tādas Sibīrijā, protams, nebija, bet daudz ēdām ievogas, to, ko mežā varēja uzmeklēt. Šo kūku dekorēju ar aronijām un mežrozītēm no dārza. Tas tāpēc, ka kūkai arī jābūt veselīgai," sacīja Dace Jurciņa, bet Aina Liepiņa ieteica paspēt salasīt cidonijas, sagriezt plānās šķēlītēs, pārbērt cukuru, lai sasulojas, iesūcas. Tad sīrupu noliet, bet cidonijas izkaltēt cepeškrāsnī. Tā sanākot veselīgākie našķi no pašu dārza.
Sibīrieši domā, ka interneta recepšu grāmatā ierakstīs arī nātru un balandu zupas uzlabotās receptes, apspēlēs miltu un putraimu ēdienus. Pašlaik recepšu grāmata neesot pārāk bieza. Sibīrieši uzrakstījuši 22 receptes, bet būšot vairāk. Jāatgādina, ka šī ideja radīt interesantas lietas ne tikai priekš sevis, bet arī sabiedrībai, radās, iesniedzot projektu un tā realizēšanai saņemot līdzfinansējumu no Cēsu novada domes. Projektam bija zīmīgs nosaukums "Dabas spēks mūs stiprina."
"Tas taču būs interesanti, ja cilvēki varēs izlasīt, kā pagatavot ēdienu gandrīz no nekā. Tas šodien arī ir aktuāli," sacīja biedrības biedre un projekta līdzautore Anda Opoļska un bija pārliecināta, ka jau pavisam drīz sibīriešu recepšu grāmata atradīs savu vietu Cēsu novada domes mājas lapā, kur ar sibīriešu pavārmākslu varēs iepazīties visi interesenti.
Baudot vienu un atkal citu ēdienu, paši represētie, daudz cietušie cilvēki teica, ka, gatavojot pēc viņu receptēm, nevajadzēšot skaitīt kalorijas un domāt par pārēšanos, smagu pakrūti. Viņi uzsvēra, ka bargajos gados Sibīrijā izdevies izdzīvot, ēdot daudz mazāk nekā tagad - brokastīs, pusdienās un vakariņās. Bet nu dzīve ritot rimti, siltā istabā, bet tad nācies salt, smagi strādāt. Tāpēc represētie uzsver, ka ir vērts taupīt, gatavojot mājās garšīgas, bet lētas maltītes. Un, ja kāds santīms paliekot pāri, tad to atdot dvēselei, gara spēkam.
