ST 21.decembrī pilnībā apmierināja pensionāru prasības un atzina par neatbilstošu pamatlikumam pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un pensiju samazinājumu par 10% nestrādājošajiem pensionāriem.

ST spriedumu tiesas priekšsēdētājs un tiesas sastāva vadītājs Gunārs Kūtris parakstīja un apzīmogoja tiesas sēžu zālē, pirms iepazīstināt ar to klātesošos mediju pārstāvjus, pensionārus un citus interesentus.

ST tiesnese Kristīne Krūma skaidroja, ka tiesa pamatā vērtējusi, vai nav tikušas pārkāptas tiesības uz sociālo nodrošinājumu un tiesiskās paļāvības princips. Tiesa atzinusi, ka Satversme negarantē personām tiesības uz konkrētu sociālā nodrošinājuma apmēru, tomēr iedzīvotājiem ir jāgarantē sociālā drošība.

Likumdevējam ir dots laiks ne vēlāk kā līdz 2010.gada martam, kurā jāizstrādā kritēriji, kā minētos ieturējumus pensionāriem atmaksāt. Noteiktie ieturējumi no pensijām ir jāizbeidz ne vēlāk kā no 2010.gada 1.marta. Par galējo ieturējumu atmaksas termiņu noteikts 2015.gada 1.jūlijs.

Spriedumu ST nokļuvušie pensionāri sveica ar aplausiem un savās uzrunās pateicās tiesai

ST atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 1.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 109.pantam, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Normas par spēkā neesošām atzītas no to pieņemšanas brīža

ST secināja, ka sociālo tiesību nodrošinājuma apmērs var mainīties, ja mainās valsts finansiālās iespējas, tostarp valstij ir tiesības samazināt sociālā nodrošinājuma apmēru, ja valsts finanšu līdzekļu apjoms samazinās.

Satversmes normas negarantē personām tiesības uz konkrētu un nemainīgu sociālā nodrošinājuma apmēru. Tomēr neatkarīgi no ekonomiskās situācijas valstī likumdevējam ir saistošas Satversmē noteiktās personu pamattiesības.

ST norādīja, ka pensiju sistēmai ir jābūt ilgtspējīgai, tas ir, tai jābūt vērstai ne tikai uz pašreizējiem pensiju saņēmējiem, bet veidotai, lai nodrošinātu arī nākamās paaudzes.

Ekonomiskā situācija valstī tiešām ietekmēja arī sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta stabilitāti.

ST konstatēja, ka ne tikai iekšzemes kopprodukts krities par vairāk nekā 18% un strauji pieaudzis gan budžeta deficīts, gan ārējais valsts parāds, bet arī par 12,3% mazinājies sociāli apdrošināto personu skaits, un sociālās apdrošināšanas budžeta faktiskie izdevumi bija par vairāk nekā 100 miljoniem latu lielāki nekā izdevumi. Tādējādi bija apdraudēta speciālā budžeta ilgtspēja.

Valdībai bija jārīkojas, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību ilgtermiņā

ST atzīmē, ka jau iepriekšējos spriedumos ir atzinusi, ka pensiju izmaksas ierobežojumam var būt leģitīms mērķis - atrisināt finansiālās problēmas sociālajā budžetā. Tādējādi Saeimai un Ministru kabinetam bija pienākums rīkoties, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību ilgtermiņā.

Pensiju ieturējuma rezultātā panāktais sociālās apdrošināšanas budžeta ietaupījums ir atbilstošs ekonomiskās lejupslīdes radītajām sekām. Šādā veidā var sasniegt leģitīmo mērķi.

Izvērtējot normu atbilstību samērīguma principam, ST vērtēja Saeimas un Ministru kabineta (MK) uzsvērto, ka pensiju izmaksu samazinājums ir saistāms ar starptautisko aizdevēju prasībām.

Starptautiskās saistības nevar kalpot par argumentu pamattiesību ierobežošanai

ST secināja, ka starptautiskās saistības nevar kalpot par argumentu pamattiesību ierobežošanai. Pie tam MK nevarēja bez pienācīga Saeimas pilnvarojuma slēgt šīs vienošanās.

Starptautiskie aizdevēji snieguši vispārējus uzstādījumus, piemēram, izvirzot prasību veikt speciālā budžeta izdevumu samazinājumu. Tomēr izvēle par veidu, kā šīs prasības izpildīt, bija atstāta Latvijas likumdevēja ziņā, konstatēja ST.

 Sociālais budžets nav pienācīgi plānots

ST atzina, ka budžeta deficītu veicinājuši virkne nepārdomātu lēmumu, kas ietekmēs arī tos, kas pensionēsies nākotnē, piemēram, vecāku pabalsts steidzamības kārtībā 2007.gada septembrī un oktobrī - dažu nedēļu laikā - tika nepārdomāti noteikts par jaunu sociālās apdrošināšanas veidu, nepārskatot apdrošināšanas iemaksu likmi.

Šo pabalstu izmaksāšanai vien 2009.gadā bija plānots tērēt gandrīz 83 miljonus latu. Pensiju ieturējuma rezultātā panākamais kopējais ietaupījums 2009.gadā tika plānots aptuveni 88 miljonu latu apmērā.

Turpinot izskatīt normu samērīgumu, tiesa vērtēja, vai, meklējot alternatīvas, ir atrasts saudzējošākais risinājums.

Saeima un MK norādīja, ka alternatīvas nebija jāizvērtē, jo 2009.gada 11.jūnijā tika parakstīta vienošanās ar sociālajiem partneriem un citām sabiedriskajām organizācijām.

Tiesa uzskata, ka šī vienošanās pati nedz apstiprina, nedz arī izslēdz apstrīdēto normu konstitucionalitāti.

Pie tam no lietā esošiem materiāliem secināms, ka vienošanās bijusi formāla.

Alternatīvi risinājumi tika minēti Saeimas debatēs, kā arī Pensionāru federācijas pārstāvjiem tiekoties ar labklājības ministru. Taču šie risinājumi netika vērtēti. Konsultācijas ar ekspertiem nebija notikušas, konstatēja ST.

Likums pieņemts steigā

Šāda prakse nav atbilstoša Satversmei, konstatēja ST, atzīstot, ka "steigā pieņemtais likums ir attiecināts uz visiem pensionāriem, neanalizējot normu radītās sekas attiecībā uz dažādām pensionāru grupām. To apliecina arī vēlāk pieņemtie grozījumi attiecībā uz tiem pensionāriem, kuri saņem invaliditātes pensiju".

Pie tam Saeima nav ņēmusi vērā to, ka pensionāri ir grupa, kurai nepieciešama īpaša aizsardzība. Pensionāru tiesības uz sociālo nodrošinājumu arī ekonomiskās izaugsmes laikā nav bijušas pienācīgi ievērotas, jo ienākumu nevienlīdzība un nabadzības risks vecāka gadu gājuma personām palielinājās arī šajā periodā.

Valstij ir jānodrošina sociālā nodrošinājuma minimālais līmenis. Tas nozīmē, ka, ieturot pensiju izmaksu uz laiku, valstij bija īpaši jāaizsargā tie pensionāri, kas nesaņem sociālam nodrošinājumam atbilstošu pensiju un kuriem var būt nepieciešams lūgt sociālo palīdzību. Satversmes tiesa spriedumā ir norādījusi metodes, kuras var izmantot, lai noteiktu to pensionāru grupas, attiecībā uz kurām ieturējumus nedrīkst veikt arī uz laiku.

Ņemot vērā to, ka likumdevējs nav izvērtējis alternatīvas un paredzējis saudzējošāku risinājumu, apstrīdētās normas neatbilst Satversmei, konstatēja ST.

ST izvērtēja arī tiesiskās paļāvības principa ievērošanu

Lai arī princips prasa konsekventu rīcību, tas neizslēdz iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Tiesiskās paļāvības princips nepasargā personu no jebkuras vilšanās.

Atkāpjoties no pastāvošās sistēmas, ir jāparedz saprātīgs pārejas termiņš vai kompensācija.

ST secināja, ka, lai arī normu pieņemšanas steidzamība ir skārusi visus pensionārus, tas īpaši attiecināms uz strādājošiem pensionāriem, kuri nemaz nevarēja izbeigt darba attiecības atbilstoši Darba likuma prasībām, un atsevišķos gadījumos pensijas tika ieturētas, neskatoties uz to, ka darba attiecības tika faktiski pārtrauktas.

Ņemot vērā to, ka likumdevējs nav paredzējis ne pārejas termiņu, ne arī atlīdzināšanu, ST secināja, ka nav atrasts taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm un konkrēto pensionāru interesēm.