Zatlers: valdība vienošanos ar aizdevējiem slēdza likumīgi (123)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Nav nekāda pamata uzskatīt, ka valdība savulaik būtu bez nepieciešamā mandāta un nelikumīgi slēgusi vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, šodien žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Šodien laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" vēsta: lai censtos diktēt savu dienaskārtību valdībai, Tautas partija (TP) varētu izmantot Satversmes tiesas (ST) spriedumā par pensiju izmaksu ietverto kritiku, ka valdība nav saņēmusi Saeimas pilnvarojumu vienošanām, kuras tā slēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Valsts prezidents šodien žurnālistiem uzsvēra, ka ST galīgajā spriedumā nav neviena vārda, kas teiktu, ka valdība būtu rīkojusies nelikumīgi. Šāds formulējums iekļauts vien sprieduma komentāros. Tāpat Zatlers norādīja, ka Saeima vēlāk izpildīja to, ko paredzēja valdības un aizdevēju slēgtā vienošanās.

"Nav nekāda pamata apšaubīt to, ka Latvijā izpildvara, valdība ir rīkojusies likumīgi," vērtēja valsts pirmā persona.

Zatlers arī uzsvēra, ka visu laiku valdības koalīcija ir bijusi informēta par risinātajām sarunām.

Kā liecina ST interneta mājaslapā publicētais ST spriedums pensiju lietā, ST konstatē, ka jautājumi, kas attiecas uz starptautiskajiem un citiem aizņēmumiem, kuriem ir būtiska ietekme uz valsts budžetu, pagājušā gadsimta 20. un 30.gados tika risināti likumdošanas ceļā Saeimā. Arī sākotnējā prakse pēc Satversmes darbības atjaunošanas liecina, ka jautājumus, kas saistīti ar starptautiskajiem aizņēmumiem, izlēma Saeima.

Satversmes 81.pants noteica, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam (MK) ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevarēja grozīt budžetu un budžeta tiesības, tie nevarēja attiekties uz valsts kases zīmju emisiju un aizņēmumiem.

ST spriedumā norāda: tas, ka 81.pants no Satversmes ir izslēgts, nedod pamatu secinājumam, ka tajā minētie jautājumi tagad ietilptu MK kompetencē.

Proti, "arī pēc grozījumu izdarīšanas Satversmē un 81.panta izslēgšanas no tās kompetence izlemt jautājumus, kas attiecas uz šajā pantā ietvertajām jomām, joprojām ekskluzīvi pieder tikai Saeimai un MK nav tiesību izlemt tajā regulētos jautājumus", teikts ST spriedumā.

ST spriedumā atzīst, ka "jautājumi, kurus MK risinājis, slēdzot attiecīgās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, atzīstami par pietiekami svarīgiem valsts un sabiedrības dzīves jautājumiem, lai tos izlemtu likumdošanas ceļā Saeimā".

"Arī no Saeimas atbildes rakstiem acīmredzami izriet tas, ka starptautiskā aizdevuma saņemšana ir ārkārtīgi svarīga Latvijas ekonomiskās lejupslīdes apturēšanai. Tāpat paša Saprašanās memoranda starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku 20.punktā norādīts, "ka attiecībā uz Latviju šis Memorands stāsies spēkā pēc Latvijas tiesību aktos noteikto iekšējo procedūru pabeigšanas"," teikts ST spriedumā.

ST spriedumā raksta, ka "nevar piekrist Latvijas Republikas tieslietu ministra vēstulē Eiropas Komisijai sakarā ar aizdevuma saņemšanu norādītajam, ka ir iegūti visi aizdevuma saņemšanai nepieciešamie saskaņojumi un pilnvarojumi un līgums nepārkāpj nevienu nacionālo tiesību normu, arī līguma īstenošana nepārkāpšot neviena Latvijas tiesību akta prasības un tā tiesiskums, spēkā esamība un izpildīšanas jautājumi netikšot apstrīdēti ne tiesā, ne kādā citā institūcijā".

ST spriedumā norāda, ka "konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, bija jāizlemj pašam likumdevējam".

"Kaut arī Saeima ir pieņēmusi ekonomikas stabilizācijas programmu, lēmusi par grozījumiem 2009.gada valsts budžetā un pieņēmusi 2010.gada valsts budžetu, tomēr šie lēmumi nevar aizstāt Satversmē noteiktās tiesības un vienlaikus arī pienākumu izlemt visus būtiskos jautājumus, kas attiecas uz minētajiem aizdevumiem, tostarp jautājumus par iespējamo pilnvarojumu MK," teikts spriedumā.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) skaidroja, ka sarunu formu ar starptautiskajiem aizdevējiem viņa valdība ir pārņēmusi no iepriekšējās Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības, proti, ar Starptautisko Valūtas fondu tiek slēgtas nodomu vēstules, bet ar Eiropas Komisiju - saprašanās memorands un tā papildinājumi.

Ministru prezidents atgādināja, ka, gatavojot 2010.gada budžetu, nodomu vēstuli parakstīja visa valdības koalīcija, bet daļa no saprašanās memorandā paredzēta tika iekļauta jau tajos lēmumos, par kuriem balsoja Saeima.

"Šo sarunu formātu lielā mērā paši TP pārstāvji ir iedibinājuši," piebilda valdības vadītājs.

TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" norādījis, ka, atsaucoties uz minēto ST spriedumu, premjers var neparakstīt jauno nodomu memorandu ar Valūtas fondu.

Šī ST spriedumā norādītā sprauga ir jāizmanto, lai Saeimā saņemtu valdībai jaunu mandātu, kas ļautu nepiekrist atsevišķām aizdevēju prasībām, piemēram, nodokļu politikas jomā, uzskata politiķis.

TP šo jautājumu varētu rosināt apspriest nākamajā koalīcijas sadarbības padomes apspriedē pēc Ziemassvētkiem.

Komentāri (123)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu