Ar līdzīgām prasībām, apstrīdot valdības dažādos veidos īstenoto algu vai sociālo garantiju samazinājumu, Satversmes tiesā vērsušies arī policisti, ugunsdzēsēji un skolotāji. Nākamie rindā uz savu Satversmē garantēto tiesību aizstāvību ir strādājošie vecāki tā dēvētajā māmiņu algu lietā. Vai tiešām maisam  gals parauts vaļā? Un kam vairāk taisnības - tiem, kas tiesu debesīs ceļ, vai tiem, kas saka - šī tiesa grauj Latvijas ekonomiku?

Ar Latvijas pamatlikumu rokās vārtus uz Satversmes tiesu var vaļā vērt tikai tad, ja ir aizdomas, ka valsts likumi, noteikumi un normatīvie akti pārkāpj pamattiesības un neatbilst Satversmei.

Satversmes tiesas kalendārā nākamā lieta – prasība atcelt valdības noteikto  pabalsta samazinājumu strādājošajiem vecākiem, tā sauktās apgrieztās māmiņu algas. Juristi, kuri uzņēmās pārstāvēt vecākus tiesā, par 18.martā gaidāmo spriedumu noskaņoti optimistiski.

Anna Kosinska, MAQS LAW FIRM, zvērināta advokāta palīdze: "Mēs ceram, un īstenībā uzskatu, ka spriedums pensiju lietā dod mums šādas cerības, un ceram, protams, uz mums labvēlīgu iznākumu."

Tas nozīmētu, ka valstij būtu jāatmaksā bērnu vecākiem visi ieturējumi, kopš normas stāšanās spēkā pērnā gada jūlijā. Tad sociālajā budžetā būtu jāsameklē vismaz 3,3 miljoni latu. Tieši šāda summa bija plānotā līdzekļu ekonomija līdz nākamā gada beigām, samazinot pabalstus.

Anna Kosinska, MAQS LAW FIRM, zvērināta advokāta palīdze: "Diez vai Satversmes tiesa nospriedīs par tūlītēju sprieduma izpildi. Īstenībā viņi arī novērtēs, kādā veidā sprieduma tūlītēja izpilde var ietekmēt valsts budžeta stabilitāti un līdz ar to visu mūsu sabiedrības labklājību."

Satversmes tiesai skarbus vārdus velta atsevišķi ekonomisti.

Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora asistents: "Mūsu šodienas kontekstā Satversmes tiesas rīcība ir novērtējama kā diezgan destabilizējoša un bezatbildīga."

Katrs pozitīvais spriedums par labu prasītājiem pret valsti attālinot Latviju no ekonomiskās atlabšanas. Proti, spriedumu rezultātā radītais budžeta deficīts ir jāsedz, griežot finansējumu jau kādam citam nost. Un, jo ilgāk šāds iekšējais devalvācijas process būs, jo vairāk bezdarbnieku. Turklāt līdz ar Satversmes tiesas abiem pozitīvajiem lēmumiem par labu prasītājiem nu esot maisam gals vaļā. Skolotāju, mediķu un policistu pārstāvji šonedēļ jau paziņojuši, ka februārī prasības pieteikumi pret valsti nonāks Satversmes tiesā.

Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora asistents: "To, kas var sākties, ir pilns haoss."

To, ka Satversmes tiesa nav nekas nesasniedzams un tāls, apliecina tiesā būtiski augušais pieteikumu skaits tieši pērn. Taču no iesniegtajām piecsimt lietām atsijātas ierosināšanai četras reizes mazāk. Bet līdz reāliem spriedumiem novestas vispār tikai 19 lietas. Izrādās, statistiski aktīvāk līdz šim iesnieguši sūdzības Satversmes tiesā cietumnieki, piemēram, par ierobežotiem kontaktiem ar ģimeni, saraksti notiesāto starpā vai pastaigu liegumu soda izolatoros. Tāpat ir vairākas sūdzības par teritoriāliem plānojumiem.

Līna Kovalevska, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze: "Sūdzēties var par jebko, ko cilvēki uzskata par savu tiesību pārkāpumu. Cita lieta, vai Satversmes tiesa uzskatīs par pietiekami pamatotu, lai izskatītu lietu."

Daži cilvēki pieļauj - labas izredzes uzvarēt Satversmes tiesā būtu arī tiem, kuri vērstos pret depozītnoguldījumu pieauguma aplikšanu ar 10% nodokli. LNT TOP10 avoti saka – šo normu varētu apstrīdēt ar Satversmes 105.pantu, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Šajā gadījumā īpašums ir noguldījumu augļa procenti, un valsts nedrīkst iejaukties augļa gūšanā ar atpakaļejošu datumu, ja noguldījumu sākts veidot krietni pasen. Turklāt Satversme saka – atsavināšana pieļaujama pret taisnīgu atlīdzību. Bet atlīdzību valsts nav paredzējusi.

Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora asistents: "Satversmē ir diezgan daudz tiesību, kuras var traktēt diezgan plaši, un tieši te Satversmes tiesa sāk spēlēt diezgan destabilizējošu lomu."

Konstitucionālo tiesību eksperti tomēr iebilst un saka – nebūtu pareizi, ja spēkā paliktu lēmumi, kas rada šaubas par to neatbilstību Satversmes garam.

Edgars Pastars, konstitucionālo tiesību eksperts: "Nedrīkstētu Satversmes tiesu vainot taupības režīma graušanā, jo jebkuri taupības pasākumi ir jāveic Satversmē noteiktajā kārtībā. Nevar teikt, ka tiesa rīkojas pretvalstiski."

Mārtiņš Mits, Rīgas Juridiskās augstskolas konstitucionālo tiesību eksperts: "Arī ekonomiska rakstura grūtības nepadara par neeksistējošiem pamatprincipus, uz kuriem valsts balstās, tai skaitā, tiesiskuma principus. No šā viedokļa nevar pārmest Satversmes tiesai, ka tā dara savu darbu."

Un darba daudz. Aprīlī gaidāmi trīs spriedumi – par izdienas pensijām iekšlietu sistēmas darbiniekiem, militārpersonām un prokuroriem. Sprieduma datums vēl gaidāms par izdienas pensijām kultūras darbiniekiem. Jau izspriestajām pensiju un tiesnešu algu lietām par labu prasītājiem ir vairākas līdzības ar vēl gaidāmajiem spriedumiem – tiesiskās paļāvības trūkums un pārejas perioda nenoteikšana.

Līna Kovalevska, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze: "Satversmes tiesa nestrādā pēc copy-paste principa. Katra lieta tiek skatīta atsevišķi, vērtēta atsevišķi. Un vienas lietas iznākums nenozīmē automātiski iznākumu citā lietā."

Turklāt vecuma pensijas, par kurām spriedums jau pasludināts, tiek maksātas no sociālā budžeta, bet izdienas pensijas, par kurām lēmums vēl gaidāms, tiek maksātas no valsts pamatbudžeta.

Edgars Pastars, konstitucionālo tiesību eksperts: "Drīzāk varētu teikt – atmaksāšanas termiņš diez vai varētu būt šajā lietā, jo tās nebalstās uz sociālās apdrošināšanas principiem. Tas ir kā pabalsts grūtībās nonākušajiem par ieguldījumu, kļūst darbnespējīgiem ātrāk. Un tiešas paralēles ar šīm lietām nav velkamas. Tāpēc jau tiesa neizlēma vienā lietā."

Mārtiņš Mits, Rīgas Juridiskās augstskolas konstitucionālo tiesību eksperts: "Tās tendences liecina, ka Satversmes tiesa ir gatava ļoti detalizēti analizēt šo pabalstu sistēmu un, jo detalizētāk analizē, jo lielākas iespējas atrast kādas neatbilstības."

Izskanējis arī viedoklis – tā vietā, lai aizvainotie vērstos Satversmes tiesā, drīzāk vajagot viņiem kontrolēt, vai radi, draugi un kaimiņi maksā nodokļus. Jo kā tad lai valstij būtu nauda, ja jau iedzīvotāji meklē veidus nodokļu maksāšanas apiešanai. Rezultātā – nav naudas ne pabalstiem, ne sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, ne sabiedrībai svarīgo iestāžu uzturēšanai.