Pērn oktobrī dibinātā Dziesmu svētku biedrība pauž bažas par turpmāko Dziesmu svētku norisi, - tāds viedoklis izskanējis vakar vairākas stundas ilgušajā organizācijas kopsapulcē.
Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa sacīja, ka biedrība vēlas sabiedrībā aktualizēt problēmas, kas saistītas ar Dziesmu svētku norisi. "Valsts ir noņēmusi no sevis atbildību un novēlusi to uz pašvaldību pleciem," viņa raksturoja pašreizējo situāciju.
Pēc biedrības vadītājas domām, līdzšinējā svētku organizācijas kārtība ir "pilnībā noārdīta", bet par jaunu patlaban nevaldot nekāda skaidrība.
Kopsapulcē pat izskanējis viedoklis, vai šādā situācijā Dziesmu svētki maz ir vajadzīgi, ja jau valsts no savām saistībām atteikusies. Tomēr secināts, ka svētki ir vajadzīgi un tie nepieciešami pašai sabiedrībai.
"Risinājumu mēs neredzam," atzina Purviņa, minot, ka vienīgā iespēja ir atgriezt atpakaļ bijušo kārtību, kuru sagrāvuši Saeimas pieņemtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas likvidēšanu līdz 2012.gadam.
Tāpat kopsapulcē spriests, ka biedrība varētu uzņemties Dziesmu svētku muzeja izveides nodrošināšanu. To iecerēts veidot Mežaparka estrādē.
Dziesmu svētku biedrības dibinātāji ir 26 dažādu paaudžu virsdiriģenti, deju virsvadītāji, pūtēju orķestru diriģenti un kultūras darbinieki. Tās mērķis ir radīt spēcīgu un daudzskaitlīgu nevalstisku organizāciju, apvienojot Dziesmu svētku procesā iesaistītos visu nozaru dalībniekus.
Biedrība visos līmeņos sola aktīvi iesaistīties Dziesmu svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšanā, kā arī sabiedriskās domas veidošanā līdz pat likumdošanas ietekmēšanai.
Starp biedrības dibinātājiem ir arī tādi Latvijā pazīstami Dziesmu svētku kustības līderi kā Imants Kokars, Romāns Vanags, Jānis Zirnis, Edgars Račevskis, Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Jānis Purviņš, Iluta Mistre un Haralds Bārzdiņš.
