Iespējams, izmantojot vecāku nezināšanu, "Cilmes šūnu banka" saviem klientiem piedāvā saglabāt pat inficētus nabassaites asiņu paraugus, lai arī gan medicīnas praktiķi, gan teorētiķi uzskata, ka šādu asiņu izmantošana medicīnā nav iespējama vai ir ļoti ierobežota, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Reklāmas māmiņu žurnālos, portālos un raidījumos, arī bukleti poliklīnikās - gandrīz visur topošo vecāku ceļā var uzzināt par nenovērtējamo dāvanu bērnam - viņa nabassaites asiņu saglabāšanu "Cilmes šūnu bankā". Tas ir privāts uzņēmums un pirkt pakalpojumu vai nē ir katra paša izvēle.
Šādu piedāvājumu nolēmusi izmantot kāda ģimene, tomēr izrādījās, ka asiņu ņemšanas brīdī paraugs ir inficēts ar korina baktēriju. "Cilmes šūnu banka" vēstulē viņiem rakstījusi, ka medicīnā arī cilmes šūnas ar baktēriju klātbūtni var pilnvērtīgi izmantot transplantoloģijā. Tāpat bankas pārstāvji minējuši, ka citi klienti parasti nolemj glabāt pat inficētas asinis.
Bērna tēvs stāstīja: "No viņu puses sniegtā informācija mūsu ieskatā bija samērā vienpusēja, ka tomēr šīs asinis var tikt izmantotas vēlākā laika periodā, kad viņas būs nepieciešamas un tas, ka viņas ir inficētas tam nav izšķiroša nozīme."
Tā kā šaubas bijušas gana lielas un pakalpojums diezgan dārgs, ģimene nolēmusi atteikties no "Cilmes šūnu bankas" pakalpojumiem. Tomēr jaunie vecāki pēc pusotra gada saņēma rēķinu par šūnu glabāšanu. Tas atkal mudinājis savākt pēc iespējas vairāk ziņu par inficēta materiāla izmantošanu medicīnā. Liels bija viņu pārsteigums, saņemot atbildi no vadošā pētnieka Eiropas Savienības finansētā projektā par cilmes šūnu biodrošības jautājumiem, bioloģijas zinātņu doktora Jāņa Ancāna. "Mēs saņēmām diezgan striktu atbildi par to, ka inficētas asinis nevarēs izmantot tādiem mērķiem, kādiem mēs bijām iedomājušies," stāstīja bērna tēvs. Vēstulē rakstīts, ka "inficētu asiņu uzglabāšana ir pilnīgi absurda, jo neviena slimnīca Eiropā vai Amerikā tādas neizmantos".
Līdzīgu viedokli raidījumam pauduši vairāki ārsti, apgalvojot, ka ar inficētu materiālu viņi nestrādātu. Atturīga bijusi arī Hematoloģijas centra Asins cilmes šūnu transplantācijas nodaļas vadītāja Ilze Trociukas. Viņa norādījusi, ka viss atkarīgs no tā, kāda baktērija nokļuvusi paraugā, tomēr jāņem vērā, ka pēc transplantācijas cilvēka imunitātes praktiski nav. Tādēļ, ja vien ir iespējams, šajā procesā jābūt klāt pēc iespējas mazāk baktērijām, jo tas var būt nāvējoši pacientam.
"Cilmes šūnu bankas" direktore Gita Gaņģe apšauba Latvijā esošo speciālistu kompetenci komentēt šos jautājumus un pauda pārliecību, ka viņu sniegtajam pakalpojumam pat ar inficētu paraugu ir nākotne. Gaņģe uzskata, ka "mēs nevienam klientam nemelojam": "Internetā ir informācija, tā ir pieejama arī mūsu saitos. Cilvēki atnāk uz konsultācijām un mēs informējam, kur tagad to izmanto. Man nepatīk runāt par diagnozēm, it īpaši ar grūtniecēm."
Savukārt doktors Ancāns norāda - iespēja, ka bērnam vajadzēs izmantot no viņa paša ņemtās asins cilmes šūnas, pat tad, ja tās nav inficētas, ir niecīga - mazāka par 0,1%. Eiropas kaulu smadzeņu transplantācijas grupas dati liecina, ka 2008.gadā veiktas 783 transplantācijas, bet nevienā nav izmantotas no paša cilvēka paņemtās šūnas - tikai no donoriem.
Eiropā mediķi un zinātnieki aktīvi strādā ar cilmes šūnām, tostarp ņemtām no nabassaites asinīm un šai programmai ir nākotne, tomēr lielie šūnu centri ir publiskās bankas, kas strādā ar valsts atbalstu un asinis dod donori. Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Itālijā, privātās cilmes šūnu bankas, līdzīgi kāda darbojas Latvijā, ir aizliegtas.
"Cilmes šūnu banka", kas reklamējas kā pirmā nabassaišu asiņu banka Eiropā, saglabājusi ap 15 000 paraugu, no tiem nepilns pusotrs tūkstotis klientu ir no Latvijas. Pakalpojuma cena svārstās ap 1000 latiem, atkarībā no šūnu saglabāšanas ilguma. Līgumu slēdz pat uz 17 gadiem.
