Šonedēļ piedzīvojām diennakti ilgu snigšanu. Naktī uz otrdienu visā Latvijā sasniega vidēji puskubikmetrs uz vienu kvadrātmetru, ar visām no tā izrietošajām sekām - netīrītiem ceļiem, avārijām un haosu transporta sistēmā.
Daudzviet piespiedu rīta rosme nav beigusies vēl tagad, jo sniega rakšana nozīmē tikai noteikta tilpuma pārcelšanu no vienas vietas uz otru. Arī mēs rakām. Un rakām tik dziļi, līdz sapratām, ka sniegs var nest arī naudu – lielu naudu. Gluži kā Leona Brieža dzejolī: "Jo vairāk snieg, tidlī bums, jo vairāk tiek, tidlī bums, jo vairāk tiek, tidlī bums." Un, kā izrādās, - tiek vairāk naudas! Šonedēļ aizrakāmies līdz sniega biznesam un tam, kur paliek sasnigušo kubikmetru tūkstoši.
Kaut ko tādu atcerēties grūti - lai no pusmetrīgā sniega atraktu savu auto, nākas pamatīgi nopūlēties. Tomēr arī pēc piespiedu fizkultūras sniegs nekur nepazūd, tas paliek ielas malā, kad auto jau aizbraucis. Atbildīgie dienesti atzīst, ka šī ir ārkārtas situācija – sasnidzis tik daudz, ka sniegs ar steigu jāizved. Šim darbam mobilizēti visi spēki, un tas ir dārgs prieks.
Sniega kaudze var būt kaut mājas augstumā
Ieva Prauliņa, RD Satiksmes departamenta speciāliste: "Jā, salīdzinoši ar citiem ielu uzturēšanas darbiem ir dārgi, un tāpēc sniegs tiek izvests tikai tad, kad pilsētā tā ir ļoti daudz un sāk traucēt satiksmi vai gājējus."
Pamatīgi piesniguši ir arī pagalmi un autostāvvietas, tāpēc pilsēta pilna ar sniega kalniem vairāku metru augstumā. Augstums nav ierobežots - vienīgais nosacījums, lai nav uz brauktuves un lai netraucē gājējiem.
Normunds Červinskis, Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Administratīvās inspekcijas vadītājs: "Tā ir apsaimniekotāja vai īpašnieka atbildība, ka šis sniegs ir jāizved, līdzko sāk traucēt kustībai un gājējiem. Tas pats arī no iekšpagalmiem. Tagad prioritāte - vai ietves notīrītas, pēc tam skatīsimies, vai sniegs izvests."
Sniega izvešana - dārgs prieks
Rīgas pilsētas teritoriju uzturēšanas noteikumi paredz, ka īpašniekam jānodrošina pagalmu un celiņu tīrīšana – ja sniega ir daudz, tas ir jāizved. Tomēr, lai sniegu izbērtu, izrādās, par to ir jāmaksā. Ja teritorija neliela, tad nekas. Bet, piemēram, ja kaudze ir ap 300 m3, par tā izbēršanu jāmaksā ap 250 Ls. Tātad sniegs – tas ir arī nauda. Vieni par sniega izvešanu maksā, citi berzē rokas un priecājas - jo vairāk sniega, jo vairāk naudas. Uzņēmumā Ferrus šajās dienās tālrunis esot burtiski karsts. Uzņēmums tīra sniegu lidostas Rīga publiskajā zonā, kā arī vēl aptuveni 20 juridiskām personām – pārsvarā tās ir uzņēmumu teritorijas. Sniegs tiek šķūrēts malā vai mests kaudzē. Neviens to neizved, jo tas ir dārgi. Te ir arī atbilde, kāpēc bieži vien namu pagalmi ir netīrīti - jo nav kur likt sniegu.
Rihards Rāviņš, a/s Ferrus projektu vadītājs: "Ja vēlies sniegu izvest, tad ir tās sniega izgāztuves un tur būs jāmaksā. Šobrīd situācija ir tāda, ka cilvēki skaita naudu un tāpat kā mēs kaut kur malā to sniegu nogrūž, kur šobrīd netraucē."
Rāviņš uzskata, ka, ņemot vērā šo sniegbagāto ziemu, lai atbrīvotos no baltajiem kalniem, pašvaldībai būtu jānorāda vietas, kur sniegu izbērt bez maksas. Ja tā būtu, daudzi teritoriju apsaimniekotāji labprāt to arī izmantotu.
Sētnieks Romāns gan ir atradis izeju, kā nemaksāt: pagalms ir iztīrīts un tagad arī no ielas sniegs tiek vests pagalmā un mests pagrabā, kas atrodas zem pagalma.
Romāns – sētnieks: "Jā, tas kūst un iesūcas gruntī. Vest uz izgāztuvi, tas naudu maksā, nu ne katrā pagalmā šādi pagrabi ir, kur sabērt. Te var daudz bērt, liels pagrabs, pa visu pagalma apakšu."
Tiem, kuriem pagrabu nav, sniegs jāved uz izgāztuvi. Piemēram, no Rīgas ielām savāktais sniegs tiek vests uz Ceļu pārvaldes sniega placi.
Arī privātpersonas var izvest sniegu
Marika Zalāne-Antonova, a/s Ceļu pārvalde izpilddirektora p.i.: "Pa krūmiem mest ārā nevar, jo sniegā ir atkritumi, ir pudeles, ir izsmēķi. Pavasarī, kad tas viss nokūst, mēs satīrām un atkritumus izvedam uz izgāztuvi."
Šogad sniegs vēl nav kusis – viss, kas uzsnidzis, ir šķūrēts un krauts kaudzēs. Nu ir pienācis laiks šo sniegu no pilsētas izvest uz speciālām izgāztuvēm, kur milzīgie sniega kalni būs līdz vasarai. Šeit sniegu var vest arī privātpersonas, protams, par maksu.
Marika Zalāne-Antonova: "Jā, protams, tikai jānopērk taloniņš un tad var braukt, tas maksā 6 Ls plus PVN par vienu mašīnu."
Šobrīd sniegu ved ļoti daudz. Dienā pat 40 smagās mašīnas katra pa 10 reisiem. Pilsēta par 1 m3 sniega izvešanu maksā ap 7 Ls. Vienā automašīnā var iekraut 10 m3 sniega – tātad 70 Ls par vienu auto. Tomēr sniegs ir radījis haosu arī šajā jomā – vienotas cenas par tā izvešanu nav. Nav arī skaidra kārtība, kas un kur savākto sniegu var bērt. Piemēram, Vidzemes priekšpilsēta un Ziemeļu rajons saviem iedzīvotājiem sniegu ļauj izvest bez maksas.
Madars Petrovs, Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas vecākais referents: "Tas ir bezmaksas pakalpojums pagaidām, tikai vajag reģistrēties un lūgums kopā ar sniegu nevest atkritumus. Un vēl jāreģistrē, kas ved, no kurienes un cik daudz."
Alternatīva - sniega kausēšanas mašīna
Lai kā arī būtu, šī ziema un biezais sniegs uzņēmējiem ir piespēlējis arī kādu spožu ideju, kā izvairīties no sniega izvešanas milzīgajām izmaksām. Tikšot izmantota Baltijā unikāla tehnoloģija – sniega kausējamā mašīna.
Viesturs Frišenhrūders, a/s Ferrus valdes loceklis: "Tas ir kā konteiners, ko pieāķē traktoram vai mašīnai, aizved, kur vajag, tas darbojas ar dīzeļdzinēju. Tur krauj iekšā sniegu un kausē līdz pat 40 tonnām stundā, izkausētais sniegs tiek izfiltrēts un novadīts kanalizācijā."
Šonedēļ no Rīgas ielām izvesti vairāk nekā 30 tūkstoši m3 sniega. Ja vidēji viena m3 sniega izvešana izmaksā 7 latus, tad šonedēļ vien par to tērēti vairāk nekā 200 tūkstoši latu.
