Valsts kanceleja (VK) tuvāko gadu laikā iecerējusi veikt četrus projektus, lai atbalstītu strukturālo reformu īstenošanu, ierēdņu analītisko spēju stiprināšanu, administratīvā sloga apzināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Kopējais finansējums šiem projektiem plānots 6,4 miljonu apmērā. Lai gan finansējums ir salīdzinoši liels, informācija par tā izmantošanas mērķiem ir miglaina, bet VK skaidrojumi – vispārīgi, šodien raksta laikraksts "Neatkarīgā".
Detalizētāka informācija par šiem projektiem, kuriem pārsvarā izmantos Eiropas Savienības(ES) fondu naudu, tikšot sniegta, tikai to darbību sākot, jo pagaidām neesot izsludināti konkursi plānoto aktivitāšu īstenošanai.
Jau vēstījām, ka neizpratni par šo projektu lietderību iepriekš pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti, aicinot VK komisijai skaidrot šā finansējuma izlietojuma pamatotību. VK iepriekš ignorēja deputātu aicinājumu un saņēma atkārtotu aicinājumu ierasties Saeimā. Lai gan VK vakar pagodināja deputātus ar saviem aprēķiniem, deputātu skepse netika kliedēta.
"Man joprojām ir bažas par iecerēto valsts pārvaldes funkciju audita projektu realizācijas kvalitāti un rezultātiem. Paredzēti neskaitāmi pētījumi, kuriem plānots tērēt miljonus latu. Tomēr atklāts paliek jautājums, kā tie praktiski uzlabos valsts pārvaldes efektivitāti, cik daudz līdzekļu varēs ietaupīt?" sacīja komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (PS).
Komisijas priekšsēdētāja sēdē norādīja, ka deputāti turpinās parlamentāro kontroli pār šo projektu realizācijas gaitu. Paegle arī piebilda, ka valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanai un uzlabošanai jābūt vienam no ierēdņu pamatuzdevumiem, nevis tas jārisina kampaņveidīgi, tērējot ES fondu finansējumu. "Nedrīkst būt tā, ka gadiem nekas netiek darīts, bet tagad tam jau nepieciešami miljoni," komisijas sēdē teica Paegle.
