Regulārie gāzes balonu sprādzieni, kuri prasa arī cilvēku dzīvības un izposta mājokļus, saistīti ar kontroles trūkumu, portālam TVNET sacīja dabasgāzes apgādes kompānijas "Latvijas gāze" preses sekretārs Vinsents Makaris.
Viņš skaidroja, ka "visus šos gadus nebija kontroles mehānisma, kas regulētu gāzes balonu uzpildi un piegādi". Tas esot Ekonomikas ministrijas lauciņš.
Pēc Makara teiktā, biežie gāzes balonu sprādzieni ir saistīti arī ar cilvēku lielo pašdarbību, piemēram, cilvēki paši tos uzstāda. Tāpat tagad ziemas aukstumā cilvēki gāzes balonus vairāk izmanto, lai sildītos, tostarp arī ar pašdarinātām sildierīcēm.
Makaris skaidroja, ka "Latvijas gāze" nodarbojas ar dabasgāzes - metāna - piegādi, taču gāzes balonos atrodas sašķidrinātā naftas gāze - propāns, butāns, un ar to nodarbojas daudz citu uzņēmumu. Lielākais esot "Latvijas propāna gāze".
"Latvijas gāzes" pārstāvis skaidroja, ka dabasgāzei ir citas īpašības un turklāt, ar to darbojoties, maksimāli samazināta cilvēku tieša iejaukšanās. Savukārt ar sašķidrināto naftas gāzi cilvēki parasti paši darbojas un tādējādi risks no drošības viedokļa arī ir daudz lielāks.
Ar "Latvijas propāna gāzi" portālam TVNET pagaidām nav izdevies sazināties, bet drīzumā gaidāms Ekonomikas ministrijas komentārs.
Portāls TVNET jau vēstījis par dažādiem gāzes balonu sprādzieniem, kuros nereti iet bojā arī cilvēki, tiek iedragāta viņu veselība un izpostīti mājokļi.
