Ņemot kredītus, arvien mazāk cilvēku sniedz tīši nepatiesu informāciju. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vadītājs Juris Dalbiņš (TP) portālam TVNET atzina, ka iespējas apzināti sameloties, aizņemoties no bankām, samazinātas līdz minimumam.
Dalbiņš pastāstīja, ka 2007.gadā ierosinātas 86 lietas par tīšu nepatiesas informācijas sniegšanu, ņemot kredītu. 2008.gadā šo lietu skaits būtiski pieauga līdz 281 lietai. Savukārt pērn jau nostabilizējās pie 213 lietām.
"Ņemot vērā izsniegto kredītu daudzumu, šo lietu skaits nav pārmēru liels. Turklāt situācija ir nostabilizējusies un netiek prognozēts pieaugums šajā sadaļā," Dalbiņš teica.
Viņš atgādināja, ka situācija ar daudz melošanas gadījumiem izveidojās pirms dažiem gadiem, kad ekonomikās augšupejas laikā liela daļa cilvēku ņēma dažādus kredītus, taču patlaban, situācijai pasliktinoties, rodas problēmas ar kredītu atmaksu.
Tajā laikā, kad "dažam labam bija divi, trīs, pat 12 kredīti", trūka vienota kredītu reģistra, kas apgrūtināja to kontroli. Tagad reģistrs ir izveidots un krāpšanās gadījumus var atklāt ātrāk.
Tāpat patlaban kredīta saņemšanai vajadzīga izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par izpeļņu.
"Iespēja sniegt nepatiesu informāciju ir samazināta līdz minimumam," Dalbiņš teica un atzina, ka "situācija nebūt nav slikta".
"Tēlaini izsakoties, šinī brīdī pirms grasāties sameloties, vajag padomāt par sekām. Sistēma darbojas precīzi,"
Dalbiņš rezumēja.Vienlaikus banku pārstāvji šodienas tikšanās laikā ar komisijas un citu atbildīgo iestāžu pārstāvjiem norādījušas, ka nedrīkst "iebraukt arī pretējā grāvī". Proti, veidojot likumdošanu kredītņēmēju aizsardzībai, neizveidot situāciju, tirgu, kurā neviens spēlētājs negribētu ienākt.
Portāls TVNET jau vēstīja, ka kredītu izsniegšanas procesā bankas saskaras ar dažādiem krāpšanas mēģinājumiem un bijis pat gadījums, kad sieviete aizņēmusies naudu no bankas, taču pēc tam sūdzējusies, ka nepazīst savus galvotājus.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons intervijā portālam TVNET sacīja: “Bankas tāpat kā ārsti savā praksē sastopas ar daudziem negodprātīgiem gadījumiem".
