Viens no galvenajiem faktoriem, kas apgrūtina cīņu ar vardarbību skolās, ir mobinga (jauniešu savstarpējās vardarbības) novēršanas regulējuma trūkums normatīvajos aktos, šodien atzina Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti.
Kā uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis (LPP/LC), atšķirībā no Skandināvijas valstīm, kur pat Izglītības likumā katrai no skolām noteiktas obligātas prasības cīņai pret vardarbību izglītības iestādēs, Latvijas normatīvajos aktos šajā ziņā valda vakuums.
Klātesošie arī sprieda par to, ka emocionāla un psiholoģiska vardarbība skolās nav pēdējo gadu fenomens, tomēr sarežģītie ekonomiskie un sociālie apstākļi nerada priekšnoteikumus tās mazināšanai.
Parādās arvien jaunas vardarbības formas
Turklāt pēdējā laikā parādījušās arī jaunas vardarbības formas, skolēniem pulcējoties grupās ārpus skolas un izprovocējot konfliktus, kuri tiek filmēti un vēlāk izplatīti internetā, stāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere. Papildus tam mobinga izpausmes vērojamas arī sociālajos portālos, sūtot aizskarošus, rupjus vai pazemojošus paziņojumus.
Lai cīnītos ar vardarbību skolās, no nākamā gada rudens VBTAI nolēmusi turpināt iepriekš pārtraukto projektu "Bērniem draudzīga skola". Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad projekts tiks īstenots bez finansējuma, projekta skolām tajā iesaistoties brīvprātīgi. No 455 skolām, kas sākotnēji piedalījās projektā, patlaban atsaukušās 120. Turklāt mainīsies arī projekta raksturs, pievēršot uzmanību arī pedagogu un vecāku pašsajūtai skolā.
Minēto skolu pedagogiem arī tiks rīkoti semināri - gan marta beigās, gan oktobrī, kā arī paredzētas izglītojoši praktiskas nodarbības, jo, kā secinājusi inspekcija, lielākoties skolotājiem teorētiskās zināšanas mobinga novēršanā ir pietiekami labas, bet problēmas sagādā prakse.
Līdz 30.jūnijam inspekcijai Labklājības ministrijā arī jāiesniedz grozījumi kārtībā, kādā sniedzama palīdzība no vardarbības cietušiem bērniem.
