Valsts ieņēmumu dienesta (VID) slepenais "ierocis" cīņai ar nodokļu nemaksātājiem varētu ietvert arī ziņotāju sistēmu, proti, dienests pārbauda sūdzības, piemēram, par nevēlamu kaimiņu. Bijušais VID direktora vietnieks, uzņēmējs Kalvis Vītoliņš portālam TVNET pastāstīja, ka pēc viņa kaimiņa sūdzības VID sāka vērienīgu pārbaudi par viņa mammas ienākumiem.
Viņš stāstīja, ka kāds kaimiņš, kurš viņu vērtējis kā "sliktāko un vājāko", vērsās pie likumsargiem, ka Vītoliņa mamma, pensionāre, varētu būt izdarījusi nelikumīgas lietas. Ierosināta arī krimināllieta. Pēc kaimiņa sūdzības VID veicis ļoti lielu izpēti un secinājis, ka Vītoliņa mamma ar savu pensiju nevar izdzīvot un ka viņai "pāris simtus" devuši bērni.
"Zinu, ka sūdzējās mans kaimiņš, turklāt viņš bija citā politiskā krāsā,"
bijušais VID vadītājs stāstīja.
Kā iemeslu kaimiņa "nostučīšanai" Vītoliņš minēja nesaprašanos par kāda neliela zemes pleķīša privatizēšanu.
Bijušais Ieņēmumu dienesta vadītājs atzinīgi vērtēja, ka VID varētu būt sācis izmantot dažādas alternatīvas metodes nodokļu nemaksātāju atklāšanai, taču uzsvēra, ka
visbūtiskākais ir, vai šie dati netiek izmantoti ļaunprātīgi, it sevišķi tagad, priekšvēlēšanu un krīzes laikā.
Svarīgi, kuras amatpersonas šo informāciju pēta un ka tā netiek izplatīta tālāk nesaistītiem cilvēkiem.
Netradicionālo metožu izmantošana VID darbā
"Paldies dievam, beidzot" viņš vērtēja netradicionālo metožu izmantošanu Ieņēmumu dienestā, taču uzsvēra, ka šo informāciju, tāpat kā telefonsarunu noklausīšanos, ko Latvijā izmanto, var izmantot sliktos nolūkos.
"Jautājums ir, vai šī informācija netiek izmantota ļaunprātīgi?" Vītoliņš pauda bažas un atzina, ka ar šādiem datiem var, piemēram, "izsist" no konkursa kādu konkurentu. Tāpat ar šādu informāciju var "palīdzēt" bankrotēt kādam uzņēmumam, kas nav vēlams. Ja kompānija ir tuvu bankrotam, tad šādu datu ļaunprātīga izmantošana var bankrotu pasteidzināt, Vītoliņš vērtēja.
Patlaban ziņotājam no savas nelietīgās rīcības nav nekāda labuma, tādā veidā viņš var vienīgi dabūt kādu nost no ceļa,
Vītoliņš piebilda un atzina, ka katra sūdzība tomēr nāk atpakaļ.
Netradicionālu metožu izmantošana, pēc Vītoliņa teiktā, dod ļoti labus rezultātus, ar to palīdzību tiekot atklāts vairāk pārkāpumu nekā ar ierastajām metodēm, piemēram, "prasot daudzus un dažādus papīrus" no privātpersonām un uzņēmumiem.
Viņš vērtēja, ka VID jaunajā sistēmā varētu analizēt ļoti daudz dažādas informācijas no dažādiem avotiem.
"Sākot jau ar zemesgrāmatām un Uzņēmumu reģistru, beidzot ar dažādiem pirkumiem un lidojumiem,"
Vītoliņš lēsa.
"Ja šo informāciju vāc pietiekami rūpīgi, par atsevišķām personām tā varētu būt pietiekami interesanta un izmeklēšanas vērta," bijušais VID pārstāvis sacīja.
Kā piemēru viņš minēja darījumus bankā, kur cilvēks pats norāda iespējamo mēneša apgrozījumu. Tiklīdz tas tiek pārsniegts un pats cilvēks kredītiestādi par to iepriekš neinformē, "viņš kļūst interesants".
Savukārt VID Komunikācijas daļā portālam TVNET atteicās sniegt jebkādus komentārus par jauno dienesta sistēmu, solot to darīt speciālā preses konferencē. Tiesa, tās laiku Komunikācijas daļā nezināja.
Ievieš pagājušā gada rudenī
Pagājušā gada rudenī, valdībai lemjot par papildu 5 miljonu latu piešķiršanu VID, parādījās informācija, ka dienestā tiek ieviesta jaunizveidotā Fizisko personu riska analīzes sistēma RASA. Tajā visa pieejamā informācija par fiziskajām personām ir apkopota vienuviet un informācijas analīze pēc vienādiem riska kritērijiem var tikt veikta par visām fiziskajām personām. Līdz ar šīs sistēmas ieviešanu tiktu panākts arī fiskālais efekts, iekasējot papildu ieņēmumos līdz 4 miljoniem latu, vēstīja aģentūra LETA.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone pagājušā gada nogalē sarunā ar laikrakstu "Diena" atzina, ka efektīvākais nodokļu maksātāju kontroles mehānisms esot iestādes rīcībā esošās informācijas sistēmas, rīki, kuri sniedz iespēju apkopot dažādu informāciju: no iesniegtām deklarācijām, Zemesgrāmatu nodaļām, Ceļu satiksmes drošības direkcijas u.c. datu bāzēm un to analizēt.
"Tā ir programma, kura, pamatojoties uz aptuveni 170 dažādiem kritērijiem, analizē minētajā sistēmā iekļauto informāciju un izskaitļo uzņēmumus ar augstāko nodokļu nenomaksas riska procentu," VID pārstāvi citēja LETA.
Tehnoloģisks jaunievedums esot arī fizisko personu pārbaudē. Izmantojot sistēmā RASA iekļauto informāciju, tiek "ķertas" personas, kuras nedeklarē vai nepilnīgi deklarē savus ienākumus.
