Pavasarī plānots apstiprināt valsts atbalsta programmu kredītņēmējiem, kuri aizņēmušies no bankas naudu vienīgā mājokļa iegādei, taču patlaban kredītu nevar atdot. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons intervijā portālam TVNET atzina, ka šī programma ir krietni nokavēta, un vērtēja to ar vārdiem: “Labāk vēlāk nekā nekad. Labāk kaut kas nekā nekas”.
Viņš atzina, ka “pēc būtības programma ir nokavēta. Stipri nokavēta” un norādīja, ka saistībā ar to vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu, par kuriem jāvienojas baņķieriem un citām iesaistītajām pusēm.
"Kad klients nevar maksāt, tad valsts maksā klienta vietā
un pēc tam klients desmit gadu laikā to valsts atbalstu atdod atpakaļ,” banku pārstāvis skaidroja programmas būtību.“Tur ir daudz neatrisinātu jautājumu... It kā ideja ir saprotama, bet, kad to jāsāk realizēt, tad parādās tūkstotis un viens jautājums,” asociācijas vadītājs stāstīja.
Patlaban paredzēts, ka
atbalsts būs tikai viena mājokļa kredītņēmējiem, kuru kredīta summa nepārsniedz 100 tūkstošus latu.
“To visi zina. Bet bez tā ir vairāki citi ierobežojumi,” viņš norādīja.
Kā piemēru viņš minēja klienta maksātspējas pasliktināšanos par 30% (salīdzinot ar 2008.gada decembri). “Kas būs tas, kurš tagad pateiks un kas ir fiksējis 2008.gada ienākumu līmeni? Otrais – kas to darīs?... Uz kādas informācijas pamata?” viņš retoriski jautāja.
Tāpat patlaban nav skaidrs, ko saprot ar vārdu “ienākumi”. Pēc tagadējās likumdošanas, bankas vadās tikai pēc oficiālajiem ienākumiem. “Var sanākt, ka cilvēkam šodien ienākumi ir. Piemēram, viņš regulāri brauc un strādā ārzemēs. Vai tāpat viņš šodien iet gadījuma darbos, piemēram, mežā, un saņem naudu, nebūdams algots darbinieks,” speciālists skaidroja diskutējamās tēmas.
“Ja mēs skatīsimies tikai to, kas ir no Valsts ieņēmumu dienesta, tad šodien nemaksātāju būs šausmīgi daudz,” Tverijons teica.
Vēl bankas vēlas diskutēt par programmā paredzēto, ka bankām būs jānoraksta 10-20% no kredīta. “Pilnīgi iespējams, ka tas varētu būt vislielākais motīvs iesaistīties programmā, lai dabūtu šo norakstīšanu,” viņš teica un atzina, ka valdība nevar likt bankām daļu kredīta norakstīt zaudējumos.
Banku piedalīšanās programmā plānota brīvprātīgi. Tverijons atzina, ka tādā veidā programmā nevar piedalīties un valsts atbalstu saņemt cilvēki, kuru banka tajā nav, jo nevar norakstīt kredīta daļu.
“Tur ir vairāki jautājumi, par kuriem vēl ir jādiskutē,” banku pārstāvis rezumēja un uzsvēra, ka programma būs bezjēdzīga, ja saistībā ar nevēlēšanos norakstīt daļu kredītu tajā nebūs nevienas bankas.
“Tad tā nav programma, bet provokācija.
Provokācija izsaukt neapmierinātību un valstij parādīt: mēs esam labie, re kur ir programma, bet sliktās bankas nepiedalās,” viņš teica un noslēdza, ka bankas jau patlaban palīdz cilvēkiem ar maksātspējas grūtībām arī bez valsts atbalsta.Asociācijas vadītājs arī skaidroja, ka
valsts šajā programmā vēl nopelnīs, jo cilvēki valstij atdos lielāku summu, nekā valsts atbalstā saņēma.
Tverijons stāstīja, ka bankas jau bez valsts atbalsta dara vairākas lietas, lai palīdzētu maksātspējas grūtībās nonākušajiem klientiem. “Arī programma paredz jau to, ko mēs šodien darām bez programmas,” viņš teica, piebilstot, ka tajā paredzētas arī valsts garantijas un iesaistīšanās.
Viņš uzsvēra – lai programma darbotos, ir vajadzīgs valsts finansējums. “Pagaidām, cik es zinu, šādas programmas palaišana ir saskaņota ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tāpēc arī šajā jaunajā memorandā ir iekļauts, ka valsts apņemas sniegt kaut kādu palīdzību. Ir atļauts šo finansējumu ņemt no starptautiskā aizņēmuma,” Tverijons teica un pastāstīja, ka summa nedrīkst pārsniegt 80 miljonus latu.
Pēc Tverijona teiktā, programma valdībai jāpieņem martā.
