Kā norāda Zatlers, neatkāpjoties no redzējuma par Latvijas un Baltijas vēsturi un Otrajam pasaules karam sekojošo padomju okupāciju, kā arī tās izraisītajām smagajām sekām Latvijas tautām, viņaprāt, ir svarīgi apliecināt, ka Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, kas ir ieinteresēta labu kaimiņattiecību veidošanā ar Krieviju.

Tāpat Zatlers uzskata, ka politiķiem, akadēmisko aprindu un tautsaimniecības pārstāvjiem būtu jāaicina Latvijas sabiedrība uz vienprātību, samierināšanos, piedošanu, atteikšanos no revanša vēstures jautājumos, tādējādi tuvinot pašlaik būtiski atšķirīgos viedokļus par smagiem un sarežģītiem vēstures jautājumiem.

Sabiedrības sašķeltības pārvarēšanai Latvijā būtu jāveicina arī akadēmiska 20.gadsimta vēstures pētniecība, skaidrošana un brīvas diskusijas par aktuāliem vēstures jautājumiem, norāda Valsts prezidents. "Tie jārisina zinātniskā ceļā, neizmantojot administratīvus vai politiskus resursus, kas sabiedrībai uzspiestu kādu konkrētu vēstures koncepciju," uzsver Zatlers.

Jau ziņots, ka Zatlers šonedēļ darba vizītes laikā Somijā pieņēmis Krievijas premjerministra Vladimira Putina uzaicinājumu piedalīties 9.maija svinībās Maskavā.

Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs sacīja, ka pagaidām vēl nevarot pateikt, vai Zatleram, piedaloties Uzvaras dienas svinībās Maskavā, būs ieplānota arī kāda divpusēja tikšanās.

Pelšs vien piebilda, ka tikšanās laikā ar Putinu atmosfēra bijusi ļoti labvēlīga.

Savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) nedēļas sākumā sacīja, ka viedokļu apmaiņa starp Baltijas valstīm par trīs prezidentu iespējamo došanos uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā notiek, tomēr uzsvēra: "Jebkurā gadījumā mēs esam trīs neatkarīgas suverēnas valstis un katra pieņem lēmumus suverēni."

Arī situatīvi starp Baltijas valstīm šajā jautājumā esot redzamas nianses, jo, piemēram, Lietuvas prezidente gatavojas visu kaimiņvalstu līderus, tostarp Krievijas, aicināt uz savas valsts Neatkarības atjaunošanas dienas svinībām 11.martā, tolaik norādīja politiķis.