Pagaidām ir vairāk noslēpumu nekā faktu par jaunā Skrundas armijas ciemata īpašnieka identitāti vai nodomiem. Ir tikai zināms, ka pircēja firma "Aļeksejevskoje – serviss" ir reģistrēta Krievijā, Samaras apgabala Kineļas pilsētā. Un tās vienīgais īpašnieks nav vis Ostaps Benders, bet gan kāds Vladimirs Kuzmins, kurš nodarbojas ar cūku audzēšanu un mežistrādi. Viņa vienīgais uzrādītais telefons neatbildēja, un Kineļas pilsētas vienīgajā avīzē tādu uzņēmēju neviens nepazina.
Pagaidām nav arī zināms, vai jaunais īpašnieks spēs norēķināties par izsolē nopirkto zemesgabalu.
Lai nopirktu Skrundas militāro pilsētu – rēgu ar 70 ēkām un 45 hektāriem zemes, izsolē cīnījās trīs pircēji. Divi no Krievijas, viens no Azerbaidžānas. Uzvarēja Krievijas pārstāvis. Sākotnējo 150 tūkstošu vietā nosolījis 10 reizes augstāku cenu, izsoles uzvarētājs klusējot aizgāja, tā arī nepasakot, ko turpmāk iecerējis Skrundā darīt.
Ints Folkmanis, kurš kādreiz kā Latvijas pārstāvis Skrundā uzraudzīja okupācijas armijas aiziešanu, tagad faktu, ka Krievijas pilsonis to nopircis, cenšas vērtēt pragmatiski – galu galā tagad te viss tik un tā notiks pēc Latvijas likumiem: "Sen bija laiks te kādam ienākt un sākt kaut ko darīt. Būtu jau man labāk paticis, ja šeit būtu mūsējie, pašu cilvēki. Mūsu pašu cilvēkiem šeit būtu dota zaļā gaisma un iespēja kaut ko darīt."
Savulaik tāds plāns arī esot bijis, līdzīgi kā Liepājas Karostas cietumā, pēc padomju nostalģijas alkstošiem tūristiem radīt iespēju iejusties PSRS Bruņoto spēku rindās un izbaudīt padomju zaldāta dzīves ikdienu. Taču valsts Skrundas uzņēmējiem toreiz prasījusi uzreiz 40 tūkstošus tikai par Zemesgrāmatu papīriem vien, un Skrundas pašvaldībā saka, ka ne toreiz, ne tagad to nevarējuši atļauties.
Latvijas guvums - pusotrs miljons
Latvija, pārdodot pilsētiņu, iegūs 1 551 966 latus plus atgūs vēl 49 783 latus, ko valsts bija iztērējusi par apsaimniekošanu, bet Skrundas pašvaldība ap 4000 latu ik gadu varēs saņemt kā nekustamā īpašuma nodokli.
Kaspars Lore, Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks: "Vispār jau jāsaka, ka šinī gadījumā diezgan veiksmīgi tika pārdots šis nekustamais īpašums. Pirmais – ir pārsniegta 10 reizes sākotnējā vērtība."
Atšķirībā no Ekonomikas ministrijas vietējiem Skrundā tomēr šķiet, ka objekts bijis vēl vērtīgāks. Patiesība par to, ka lokatora darbības dēļ pat koki te toreiz auguši sešas reizes lēnāk nekā citur, ir savijusies ar fantāziju pilniem stāstiem par to, kas vēl te ir bijis.
Visnoslēpumainākā ir jaunā īpašnieka personība. Līdz šim Skrundā bijis tikai viņa pilnvarots pārstāvis, vārdā Dmitrijs, kurš sūdzējies, ka objektā atslēgta elektrība, un visu safotografējis. Taču beigās, kad, piesolot pusotru miljonu, uzvarējis izsolē, bez neviena komentāra pazudis.
Krievijas TV vēsta, ka Latvija pārdod pat pilsētas
Pēc notikušā daži Krievijas telekanāli vēstīja, ka Latvijai iet tik slikti, ka tur sākuši izpārdot veselas pilsētas. Pēterburgas TV, 5.kanāls: "Latvijā zem āmura pārdota vesela pilsētiņa. Kādreiz šeit bija kara pilsētiņa, tagad pilsēta-spoks. Ekonomiskā krīze Eiropā likusi bankrotēt ne tikai parastiem iedzīvotājiem un firmām. Veselas valstis ir bankrota priekšā, un Latvija ir pirmā no tām. Tad arī Baltijas republikas valdība nolēmusi izlikt izsolē pilsētu. Pagaidām pirmo, bet skaidrs, ka ne pēdējo."
Versija - ieguvējs ir starpnieks
Vēl ir versija, ka pilsētiņas ieguvējs ir tikai starpnieks. Patiesībā caur Krievijas Baikāla finanšu grupu to esot nopircis Kremlim piederošais naftas gigants "Rosņeftj", lai Skrundā attīstītu naftas pārstrādi. Taču "Rosņeft" informācijas pārvaldes vadītājs to noraida. Nikolajs Manvelovs, Krievijas naftas kompānijas "Rosņeftj" informācijas pārvaldes vadītājs: "Ziniet, man, taisnību sakot, nav informācijas par to, ka "Rosņeftj" izietu Latvijas naftas tirgū. Man nav zināms ne par kādiem "Rosņeftj" plāniem attiecībā uz Latviju. Es nekomentēju to, ko raksta Latvijas avīzes, atsaucoties uz nevienam nezināmiem avotiem."
"Nekā personīga" vēsta - šo versiju apstiprina arī fakts, ka naftas pārstrāde, tāpat kā cūku audzēšana, Skrundas objektā nav iespējama kaut vai augstā gruntsūdeņu līmeņa dēļ. Pieminot vēl ideju par grandioza azartspēļu centra izveidi, visticamākais variants tomēr ir, ka te varētu būt kāda vieglāka ražotne vai loģistikas centrs, ņemot vērā objekta izdevīgo novietojumu starp Ventspils un Liepājas ostām, ar tuvu dzelzceļu, gāzesvadu un visām nepieciešamajām komunikācijām.
Maksājumu var izstiept līdz pat 10 gadiem
Tam, kāpēc Skrundas pircējs negrib sevi atklāt, kā iemesls tiek minēta arī iespēja, ka varbūt viņam nemaz nav solītā pusotra miljona un tagad nauda tiek drudžaini meklēta. Pēc Latvijas likumiem gan maksājumu var izstiept pat 10 gadu garumā, bet tad, protams, papildus būs vēl jāmaksā procenti. Katrā ziņā, pirmā summa jaunajam īpašniekam valsts kasē jāiemaksā jau nākampiektdien. Ja ne – pirkums tiks otrajam izsoles dalībniekam. Skrundas pašvaldība tāpēc cer, ka nākamnedēļ beidzot izdosies ieraudzīt padomju mantojuma noslēpumaino īpašnieku un uzzināt viņa plānus Latvijā.
