Deputāti premjeram prasa datu noplūdes skandāla skaidrojumu (57)

Papildināts ar jaunāko informāciju; Pievienots Saeimas Nacionālās drošības komisijas viedoklis

Deputāti pieprasa premjeram skaidrojumu, vai VID datu zādzībā nav saskatāma amatpersonu politiska atbildība par iestāžu nekompetentu un neprofesionālu vadību vai pārraudzību.

Tautas kalpi interesējas, kā datu noplūdes skartos pasargās no noziedzīgiem nodarījumiem, kas un no kādiem līdzekļiem tiesvedības gadījumā atmaksās eventuālos zaudējumus un kā novērsīs VID sistēmu trūkumus, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos.

Tāpat deputāti pat pieprasa, lai Dombrovskis skaidro, vai izvērtēs VID sistēmu ieviesēju un pārbaudītāju kompetenci un kā vērtējama Satversmes aizsardzības biroja rīcība šajā situācijā. Viņi arī vērš uzmanību, ka

sabiedrība par valsts mēroga drošības apdraudējumu uzzināja no medijiem.

Saeimā ievēlētie arī vēlas uzzināt, vai un kad izvērtēs nepieciešamību pārcelt vai atcelt informācijas iesniegšanu VID, kamēr nenovērsīs riskus datu drošībai.

Pieprasījumu Saeima šodien nodeva izskatīšanai atbildīgajai komisijai. Deputātu vairākums noraidīja priekšlikumu atzīt pieprasījumu par steidzamu un tas tika nodots Pieprasījumu komisijai. Tai priekšlikums jāizskata divu nedēļu laikā. Pieprasījumu Ministru prezidentam iesniedza 11 opozīcijas deputāti, galvenokārt no partijas LPP/LC.

Deputāti rosinās pārmaiņas

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis šorīt intervijā LNT stāstīja, ka komisija sākusi analizēt datu drošības situāciju kopumā valstī. Tā secinājusi, ka šai jomā pārklājas dažādu iestāžu atbildība.

Tādēļ deputāti jomas sakārtošanai rosinās strukturālās reformas, kā ari likumdošanas izmaiņas. Pēc Kučinska aplēsēm, situācijas uzlabošanai būs nepieciešami 2-3 mēneši.

Izvērtēs valsts kopējo kiberdrošību

Savukārt premjers vakar sacīja, ka skandāla pirmie izmeklēšanas rezultāti būs zināmi jau šonedēļ, kad pats dienests pabeigs iekšējo pārbaudi. Savukārt nākamnedēļ pārbaudi noslēgs Finanšu ministrija. 

Runājot par pirmo reakciju, uzzinot par vērienīgo datu noplūdi, Dombrovskis atzina, ka situācija ir ļoti nopietna un nepieciešams izvērtēt kopējo kiberdrošības situāciju Latvijā.

Policija neapmeklē programmas izstrādātāju

Programmas izstrādātājas "Exigen Services" izpilddirektors Ivars Puksts vakar raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka policija pēc informācijas saņemšanas par vērienīgo datu noplūdi no VID divas nedēļas nav apmeklējusi programmas izstrādātāju. Pēc Puksta domām, tas ir jocīgi. Viņš pieļāva, ka policija zina, ko un kur vajag meklēt, un to dara. Taču gadījumā, ja būtu bijis nepieciešams kaut ko slēpt, pa šo laiku varēja izdarīt "da jebko". 

Portāls TVNET jau vēstīja, ka svētdien izskanēja ziņas, ka no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas noplūduši 7,4 miljoni dokumentu. Iespējams, nozagta ne vien informācija par valsts augstākajām amatpersonām, bet arī uzņēmējiem un citām privātpersonām. No potenciālā kaitējuma viedokļa šī varētu būt vislielākā datu zādzība līdz šim Latvijā.

Apliecina noplūdes lielo mērogu

Vakar VID informātikas pārvaldes direktora vietnieks Viesturs Šķila raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka

no VID noplūdis tāds informācijas daudzums, kāds izskanējis medijos.

Viņš nevarēja pateikt, vai informāciju ieguvušas tikai medijos pieminētās personas, vai vēl kāds cits. Bet ir zināms, ka minētais caurums eksistēja kopš 2008.gada septembra, bet novērsts tikai 2010.gada 4.februārī.

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova norādīja, ka Elektroniskās deklarēšanās sistēmai (EDS) ir vairāk nekā 112 tūkstoši reģistrētu lietotāju. Viņa atzina, ka daļa nozagtās informācijas ir konfidenciāla rakstura, jo EDS satur gandrīz visu informāciju, kura tiek iesniegta VID. Savukārt Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa secināja, ka šajā gadījumā zagta konfidenciāla rakstura informācija ir likuma pārkāpums pēc būtības un šādi var tikt traktēta no atbildīgo valsts varas struktūru puses.