Pēc Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas veiktā audita slimnīcas Medicīnas informātikas dienestā slimnīca tomēr uzsver, ka neredz pārkāpumu informātikas ārpakalpojuma iepirkšanā, taču plāno grozīt līgumu ar SIA "Baltijas elektronikas izstrādes", informēja slimnīcā.
Grozījumu mērķis ir precizēt līguma noteikumus un pušu saistības atbilstoši situācijai.
Slimnīcā norāda, ka audits ir pabeigts. Audita rezultātā ir sākta atsevišķu jautājumu sakārtošana, lai precizētu struktūrvienības funkcijas, darbinieku amatus un to pienākumus.
Sniegto pakalpojumu specifikas un apjomīgo norēķinu ar Veselības norēķinu centru dēļ slimnīca ilgstošākā laika posmā vēlas izvērtēt līdzšinējo ārpakalpojumu apjoma izmaiņu nepieciešamību.
Stradiņos uzsver, ka darba apjomu, kuru šobrīd veic "Baltijas elektronikas izstrādes", nevar veikt viens programmētājs. Ņemot vērā to, ka slimnīcas pamatfunkcija ir nodrošināt pacientu ārstēšanu un aprūpi, tā ārpakalpojumu pirkšanā nesaskata pārkāpumus vai nepamatotus tēriņus. Turklāt slimnīcas rīcībā ir informācija, ka Valda Božes darba attiecības ar uzņēmumu esot izbeigtas.
Jau ziņots, ka VK savā ziņojumā konstatēja naudas šķērdēšanu Stradiņos par informātikas pakalpojumu pirkšanu no kāda privāta uzņēmuma, tā vietā, lai šos pakalpojumus veiktu pašas slimnīcas Medicīnas informātikas dienesta 11 darbinieki.
Pēc ziņojuma slimnīcā tika sākts dienesta funkcionālais audits.
Slimnīcai ir jau 12 gadu līgums ar SIA "Baltijas elektronikas izstrādnes", kurā strādā arī slimnīcas informātikas dienesta vadītāja Velta Bože. 2008.gadā un pērnā gada četros mēnešos vien slimnīca par datubāzes izveidi un ārstēšanas izmaksu aprēķinu veikšanu samaksājusi firmai 68 000 latu. Mēnesī tātad 4250 latus. Mazo firmu vada Božes brālis Valdis Bože, programmēšanai tiek izmantoti slimnīcas datori.
"Tā ir naudas izšķērdēšana. Turklāt te nodaļas vadītājs saņem nodaļā algu un vēl strādā firmā, kura veic šo pasūtījuma darbu," saka valsts kontroliere Inguna Sudraba. VK uzsver: Medicīnas informātikas dienesta funkcijas un uzdevumi pārklājoties ar šīs privātfirmas līgumā noteiktajiem uzdevumiem, kas jāveic. "Tad jautājums ir, vai slimnīcai nebūtu jāizvērtē, vai visi šie 11 darbinieki ir nepieciešami," saka Sudraba. VK secina - pastāv risks, ka darījums veikts, lai privātais uzņēmums gūtu peļņu, jo ieņēmumi no slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem veido 80% no šī privātuzņēmuma 2008.gada apgrozījuma.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs laikrakstam skaidro - ārpakalpojums slimnīcai ir nepieciešams, tāpēc ka tā nealgo programmētāju, kas varētu veikt izmaiņas iestādes lietotajās datubāzu programmās atbilstoši cenrāžu un normatīvo aktu izmaiņām. Pērn vien Veselības norēķinu centrs esot mainījis apmaksas noteikumus 11 reižu. Funkcionālajā auditā tikšot gūta pilnīga pārliecība, ka slimnīcas darbinieku un ārpakalpojuma sniedzēja pienākumi ir strikti nodalīti un nepārklājas, un tiks vērtēts, vai tomēr izdevīgāk nav pieņemt darbā savu programmētāju.
Slimnīcas vadība arī uzsver, ka "Baltijas elektronikas izstrādnes" 1997.gadā uzvarēja atklātā konkursā. Uzņēmuma vadītāja māsa Velta Bože neesot piedalījusies nedz konkursa rīkošanā, nedz pretendentu izraudzīšanās procesā. Viņa neveicot līguma izpildes kontroli un dokumentus saistībā ar līguma izpildi neparaksta. Slimnīca arī uzsver - tā nekādā gadījumā neesot bijusi Veltas Božes iniciatīva slēgt līgumu ar firmu, kuru vada viņas brālis.









