Eiropas Savienības enerģētikas komisāra bijušais padomnieks Juris Ozoliņš uzsver, ka "zaļās" enerģijas ieviešanu Latvijā pavadījusi virkne skandālu un aizdomas, ka garantēto valsts iepirkumu saņem partijām pietuvināti uzņēmēji. Viņš norāda, ka ir pamats bažām par negodīgu konkurenci, un norāda, ka neviena  partija nav bez grēka.

Lai veicinātu "zaļo" enerģiju, no privātuzņēmējiem to iepērk par tarifu, kas pat vairākas reizes var pārsniegt cenu, par kādu uzņēmums "Latvenergo" elektrību pārdod mājsaimniecībām. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, kopumā zaļās enerģijas biznesa attīstības cena ir aptuveni 100 miljoni latu gadā.

Pēc Ozoliņa teiktā, veidu kā tiek attīstītas mazās hidroelektrostacijas, vēja stacijas, biogāzes un citas elektrostacijas, Latvijā vēl kroplāku padara esošā kvotu sistēma.

"Kvotu sistēma, augstās cenas, kaulēšanās šaurā lokā, cik tām cenām jābūt lielām. Tas, ka kvotu sadalīšana notiek partiju koalīcijas sēdēs, tas man parāda, ka vispār ir ļoti nopietns stāvoklis. Līdz šim tas faktiski ir diezgan liels purvs. Jautājumā par zaļās enerģijas lomu Latvijas ekonomikā, tā ir nenovērtējama un es uzskatu, ka tas ir faktiski vienīgais nākotnes risinājums, lai uzsildītu ekonomiku," sacīja Ozoliņš.

Kvotas bremzē attīstību

Spēkā esošā kvotu sistēma bremzē zaļās enerģijas ieviešanu, jo nav nekādu garantiju, ka kvotas ieguvušie uzņēmēji tās arī izmantos un ražos elektrību.

Nepieciešamību atjaunojamo energoresursu likumā atteikties no kvotām atbalsta arī Ekonomikas ministrija. To raidījumam apliecināja ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

To, ka pašreizējā kvotu sistēma ir greiza un dod pamatu aizdomām, atzīst arī uzņēmējs Ģirts Karpovičs, kura uzņēmums "Kvēle" ieguvis aptuveni 95 procentus no pieejamajām Saules elektrostaciju kvotām.

Ekonomikas ministrijas rindā pēc saules elektrostaciju kvotām viņš nokļuva kā otrais uzņēmējs. Saskaņā ar noteikto kārtību, ja pieteikums atbilst formalitātēm, nozīmīgs ir kārtas numurs - jo tuvāk rindas sākumam, jo lielākas izredzes iegūt kvotas. Pirmais pretendents SIA "SPD D" esot atteicies gandrīz no visām kvotām, ko ministrija tam piešķīra. Rezultātā "Kvēle" ieguva 95 procentus no visas kvotas.

Mums "zaļā enerģija" krietni dārgāka nekā Eiropā

Kā norāda "Top 10", dienā, kad saules enerģijas kvotas tika piešķirtas pirmajam pretendentam, partija "Jaunais laiks" no Karpoviča saņēmusi naudas ziedojumu 400 latu apmērā. No šīs partijas saraksta viņš arī startēja pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Bauskas novadā. Pats uzņēmējs noraida aizdomas, ka ziedojums un kandidēšana saistāma ar iegūtajām kvotām, kuras dalīja "Jaunā laika" pārstāvja Arta Kampara vadītā Ekonomikas ministrija. Arī ministrijas pārstāvji norāda, ka kvotas sadalot profesionālu ierēdņu komisija.

Kā uzskata Karpovičs, jābūt brīvam zaļās enerģijas tirgum, kuru valsts regulē tikai ar elektrības iepirkšanas tarifu. Kamēr darbojas esošā kvotu un tarifu sistēma, ķīlnieka lomā ir visa sabiedrība. Zaļās enerģijas tarifi Latvijā saglabājas krietni virs Eiropas valstu vidējā līmeņa, un par tiem spiesti maksāt patērētāji.