Portāls TVNET jau vēstīja, ka Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši finanšu līdzekļus.

Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.  Atļauju varēs piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, nodarbina uz pilnu slodzi vismaz piecus darbiniekus, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un kuras valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.

Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs piešķirt personām, kas Latvijā ir iegādājušās vienu vai vairāk nekustamos īpašumus Rīgā vai citās Latvijas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa nav mazāka par 100 000 latu.

Vaidere uzsver, ka grozījumi likumā būtībā ir atsevišķu grupējumu – ekonomisku un politisku - biznesa projekts, kam ar Latvijas interesēm nav nekā kopēja.

„Pavisam absurds ir priekšlikums, ka jebkurš ārzemnieks, nopērkot vidēji lētu nekustamo īpašumu, dzīvokli, ar lielu varbūtību kļūs par Latvijas un ES pastāvīgo iedzīvotāju. Vai tiešām tas ir tas, kas Latvijas valstij šobrīd vajadzīgs?” vaicā Inese Vaidere.

Deputāte arī norāda, ka Saeimas atbalstītajos likuma grozījumos nav skaidri minēts, kas notiek, ja likumā noteiktās prasības netiek ievērotas. Pastāv ierosinājums termiņuzturēšanās atļauju anulēt, ja investors pēdējā gada laikā neveic aktīvu saimniecisku darbību un nedod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Taču tas nozīmētu, ka vismaz vēl gadu pēc valsts prasību neievērošanas ārzemnieks varētu likumīgi atrasties Latvijas un ES teritorijā.

"Nav garantijas, ka bankrota gadījumā ārzemnieks no Latvijas aizbrauks. Tam par iemeslu būs iespējams minēt pietiekami daudz humānu apsvērumu, piemēram, cilvēktiesības, ģimenes apstākļu u.c. Rezultātā ne tikai "investors", bet arī viņa algotie viesstrādnieki, visticamāk, paliks valstī," paziņojumā uzsver Vaidere.

 Deputāte savā aicinājumā valsts prezidentam arī norāda uz daudzajām praktiskajām un finansiālajām grūtībām, ko Latvijas valstij nesīs šādu likuma izmaiņu ieviešana praksē – nodokļu iekasēšanas un kontroles izmaksas vien var pārsniegt visu „ieguvumu” no nodokļiem.

Vaidere atzīmē, ka grozījumu pieņemšanas procesā acīmredzot netiek ņemts vērā ne publiski paustais Satversmes aizsardzības biroja viedoklis, ka ”šādi grozījumi rada papildu riska elementus”, nedz arī LIAA uzskats, ka ”investori, kas var pierādīt savu krietnumu un normālu biznesa praksi, jau tagad nesaskaras ar lielām problēmām Eiropas Savienībā saņemt uzturēšanās atļauju”.

Deputāte min, ka Latvijā Imigrācijas likuma grozījumiem nevajadzētu tikt pieņemtiem bez valsts līmenī apstiprinātas migrācijas politikas koncepcijas. Tai pirmkārt jābūt vērstai uz pamatnācijas aizsardzību, kura Latvijā ir tikai 59%, turklāt daudzi Latvijas pilsoņi finansiālu iemeslu dēļ aizbrauc no valsts.

"Ja likumprojekts tiks ieviests, nekontrolējamos migrācijas procesus vairs nebūs iespējams apturēt. Tā nestais ekonomiskais ieguvums, visticamāk, nebūs nekāds, bet politiskās sekas un apdraudējums nacionālas Latvijas valsts pastāvēšanai var būt nepārredzami,” norāda Vaidere.