Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka 16.martā vajadzētu ļaut godināt bojāgājušos. Vienlaikus Šlesers šorīt intervijā Latvijas radio atzina, ka pirms vēlēšanām šādus datumus sāk izmantot politiskas organizācijas, lai radikalizētu sabiedrību no abām pusēm.
Viņš atzina, ka Latvija kā valsts nepiedalījās Otrajā pasaules karā, bet mūsu iedzīvotāji bijuši sadalīti pa karojošām pusēm, kā arī gājuši bojā. "Man šķiet, ka it sevišķi tiem vecajiem cilvēkiem, kas to laiku ir piedzīvojuši, ir jādod iespēja aiziet pie pieminekļa nolikt ziedus," viņš teica.
Politiķi iesaistoties radikalizēšanā
Problēma esot tā, ka šos pretrunīgi vērtētos datumus, it sevišķi tagad, priekšvēlēšanu gaisotnē, sāk izmantot organizācijas, kuras radikalizē sabiedrību no abām pusēm. Esot "politiķi, kas iesaistās procesā".
Komentējot pašvaldības lēmumu neļaut šajā dienā rīkot gājienu un citus pasākumus pie Brīvības pieminekļa, Šlesers atsaucās uz drošības iestāžu sniegto informāciju, ka šai datumā var rasties problēmas ar drošību, un aicināja šo jautājumu atstāt drošības iestāžu kompetencē. Protams, ja tiesa lems citādi, tās lēmums būs jārespektē, Rīgas vicemērs atzina.
Kādam griboties provocēt
Viņš arī atzina, ka priekšvēlēšanu gaisotnē kādam iespējamās provokācijas būtu izdevīgas. "Kādam gribas provocēt," viņš teica un atgādināja, ka nesen partijas PCTVL un "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kurām nebija lielu izredžu gūt panākumus, tos tomēr guva.
"Vieni pacēla lozungu "Latvieti, nepadodies, krievi nāk!", otri pacēla kaut ko līdzīgu, tikai ar pretēju uzsaukumu. Un galarezultātā viņi atkal guva panākumus," Šlesers stāstīja.
Viņš pauda uzskatu, ka jāļauj veciem cilvēkiem godināt bojāgājušos, taču nevajag "politiskajām organizācijām radikalizēt šo pasākumu".
