Šķēle kā neatliekamus uzdevumus, kuri būtu jāpaveic līdz vasaras sākumam, piedāvā noteikt jau minētā sabiedriskā līguma slēgšanu, pasākumu īstenošanu uzņēmējdarbības veicināšanai un darbavietu radīšanai un konkrētu valsts mērķu nospraušanu - līdz 2014.gadam Latvijai jāsasniedz bezdeficīta budžets, jāparedz parādu atdošana desmit gadu laikā, bet piecu gadu laikā jāapņemas sasniegt 2005.gada nodarbinātības līmeni.

Kā iecerējis Šķēle, sabiedrisko līgumu slēgtu valdība ar sociālajiem partneriem, tā termiņš būtu vismaz pieci gadi, un līgums būtu saistošs arī nākamajām valdībām.

Valdība ar līgumu publiski apņemtos nepaaugstināt kopējo nodokļu slogu, tādējādi vairojot uzņēmējdarbības vides prognozējamību, vienkāršot nodokļu maksāšanu, izveidot bezdeficīta budžetu un atdot parādus desmit gadu laikā, samazināt ministriju skaitu līdz deviņām un nodot valsts funkcijas privātam sektoram ar mērķi ietaupīt valsts budžetā 100 miljonus latu.

Tāpat valdība apņemtos noteikt valsts pārvaldes tēriņu griestus, ieviest valstī e-pārvaldi, publiskot visas valsts pārvaldes algas, Pasaules Bankas Biznesa vides indeksā divu līdz četru gadu laikā visos desmit rādītājos iekļūt valstu pirmajā desmitniekā pasaulē, samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem par 25%.

Arodbiedrības ar līgumu publiski apņemtos iesaistīties ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanā, nepieprasīt darba algu palielināšanu straujāk par darba ražīguma pieaugumu un pilnveidot savus strādājošo pārstāvniecības principus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) praksei, bet darba devēji apņemtos atbalstīt valsts piedāvātās iniciatīvas darba vietu radīšanai, paaugstināt darba ražīgumu, godprātīgi maksāt nodokļus, atbalstīt ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanu un sniegt racionālus un sabalansētus priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Šķēle piedāvā ar nākamā gada valsts budžetu noteikt, ka Latvijā nodokļu slogs nav lielāks par 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Rosināts noteikt, ka nākamajos piecos gados publiskā sektora budžets nepalielinās, bet gados, kad IKP pieaug, budžetam jābūt ar pārpalikumu, kurš jānovirza stabilizācijas fondā un parādu nomaksai.

Ar jūniju rosināts ieviest jaunu komercdarbības formu - mikrouzņēmums, kas būtu sabiedrība bez kapitāla, kas maksā tikai sociālo nodokli valstij, ar ne vairāk kā pieciem strādājošajiem, ne vairāk kā 50 000 latu apgrozījumu gadā. Rosināta viena ikgadēja "uzskaites nodeva" pašvaldībai - 100 lati, viens sociālais nodoklis valstij, viena atskaites forma, kā arī viens Valsts ieņēmumu dienesta tieši pārraudzīts konts vienā bankā.

Pēc Šķēles domām, šī būtu visstraujākā iespēja motivēt bezdarbniekus iesaistīties uzņēmējdarbībā, radītu 10 000 jaunu darbavietu gadā un Latvija jaunu uzņēmumu dibināšanā kļūst konkurētspējīga.

Līdz jūlijam rosināts sagatavot stratēģiju un rīcības plānu publisko personu - valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam, atsavināšanai, apvienošanai vai reorganizācijai.

Ar to varētu tikt noteikta skaidra stratēģija, kā publiskās personas samazina savu lomu komercdarbībā un sekmē privātā pakalpojuma sektora attīstību. Ieguvums valstij 1-2 gadu laikā būtu 500 miljoni latu, norādīts programmā.

Piedāvāts arī noteikt kārtību, ka nākamos piecus gadus par katru jaunradītu ilgtspējīgu un vismaz vidējas kvalifikācijas (alga vidēji mēnesī bijusi ne mazāka par 400 latiem) darba vietu ražošanas/lauksaimniecības jomā valsts gadā nodokļos kompensē 1000 latus. Tā rezultātā līdz 2013.gadam tiktu radītas jaunas 40 000 darba vietas.

Programmā piedāvāts līdz vasarai izveidot Latvijas valsts Attīstības banku, kas emitē obligācijas, kurās var ieguldīt 2. un 3. pensiju fonda līdzekļus, finansē mazos un vidējos uzņēmumus un lauksaimniekus (ar kredītiem, ES struktūrfondu palīdzību), meklē un piesaista starptautisko finansējumu publiskā sektora projektiem.

Tāpat piedāvāts 2.pensiju līmeņa administrēšanu atdot atpakaļ Valsts kasei, līdzekļus caur Attīstības banku novirzot Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Rosināts arī atjaunot 2.pensiju līmeņa iemaksas un iepriekšējā līmenī atgriezties trīs gadu laikā.

Vienlaikus rosināts uz diviem gadiem noteikt valdības aizņemšanās iekšējā tirgū moratoriju, tā novēršot līdzekļu atņemšanu tautsaimniecībai.

Šķēle arī rosina ar likumu noteikt valsts atbalsta sistēmu pašvaldībām, ja to teritorijā radītas jaunas darba vietas.

Tāpat tiek piedāvāta valsts pārvaldes reforma un būtiska valdības strukturāla pārveide, proti, ministriju skaits jāsamazina no 14 uz astoņām deviņām, ir jāapvieno ministriju darba nodrošinājuma struktūrvienības, proti, vienots IT dienests, personāla daļa, audits, grāmatvedība, administratīvie dienesti, bet ministrijas nodarbojas tikai ar attiecīgās jomas politikas veidošanu, rosina Šķēle.

Pēc viņa prognozēm, finansiālais ietaupījums ilgtermiņā būtu 45%.

Plāns paredz arī tādas nodokļu un nodevu pamatnostādņu izstrādi, kas nodrošina vismaz 3-5 gadu prognozējamību, un tajā varētu identificēt konkrētus nodokļu atvieglojumus, kurus plānots samazināt, norādot iemeslus, kāpēc tas nepieciešams, tāpat varētu identificēt konkrētas nodokļu likmes, plānoto nodokļu ieņēmumu apjomus, konkrētas administratīvā sloga samazināšanas aktivitātes, kā arī izstrādāt konkrētu laika grafiku nodokļu izmaiņu ieviešanai normatīvajos aktos.

Piedāvāta strukturālo reformu plāna izstrāde, kas skaidri definē terminu "strukturālā reforma", nosaka skaidrus izpildes rādītājus līdz 2013.gadam, nosaka precīzu plāna izpildes laika grafiku, nostiprina Reformu grupu un tās pieņemto lēmumu spēku.

Pēc Šķēles domām, Valsts kancelejas darbinieku skaits jāsamazina no pašreizējiem vairāk nekā simts darbiniekiem līdz Ministru kabineta darbu nodrošinoša biroja līmenim jeb 10-20 cilvēki.

Viņš piedāvā arī atteikties no valsts sekretāru un starpministriju sanāksmēm, aizstājot tās ar e-tehnoloģijās balstītu adekvātu risinājumu.

Šķēle arī piedāvā palielināt ministru personisko atbildību par nozaru darbu, deleģējot tiesības izdot vispārobligātus un trešajām personām saistošus normatīvos aktus uz likuma pamata.

Plāns arī paredz, ka no 19 uz trīs iestādēm (uzņēmējdarbība, publiskais sektors, uzraudzība) jāpārkārto visu ES fondu administrēšana, jāsamazina nepieciešamo atskaišu sagatavošana starp nozaru ministrijām un iestādēm, jāsamazina nepieciešamo lēmumu skaits viena projekta dzīves ciklā (no projekta apstiprināšanas līdz uzraudzības termiņa beigām), kā arī jācentralizē nozaru ministrijās esošās ES fondu politikas veidošanas, ieviešanas un uzraudzības funkcijas.

Pēc Šķēles domām, darba politikas izstrāde un atbildība jānodod Ekonomikas ministrijai, bet pašvaldību budžetu politikas izstrāde un atbildība jānodod par reģionālo attīstību atbildīgajai ministrijai.

Tāpat būtu jāapvieno Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs un Lauku atbalsta dienests, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra un Ceļu satiksmes drošības direkcija, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar Latvijas Banku.

Plāns rosina paātrināti īstenot no ES struktūrfondiem līdzfinansētos publiskās infrastruktūras projektus, kas sekmē valsts ilgtermiņa attīstību, proti, tranzīta autoceļu, ostu, lidostas, dzelzceļa modernizācija.

Energoefektivitātes programmas ieviešanas gaitā rosināts stimulēt ilgtspējīgas ražošanas nozares radīšanu Latvijā: siltumizolācijas materiālu ražošana, mikroģenerācijas iekārtas, elektroinstalācijas aprīkojums.

Piedāvāts ieviest papildu kritērijus ES fondu līdzekļu piešķiršanā: eksportpieredze un/vai produkta eksportspēja, vietējo izejvielu īpatsvars eksportam, nozares darba ražīguma vidējais rādītājs ES, vietējo izejvielu pievienotā vērtība gala produktā, projekta multiplikatīvais efekts uz nodarbinātību reģionā, kā arī uzņēmuma īpašnieku un vadības personīgo garantiju apjoms.

Rosināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atvērt inovāciju programmu jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei, inovāciju programmu jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, programmu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai. Tāpat ieteikts pārdalīt papildus 10 miljonus latu programmai "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings".

Šķēle piedāvā vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sektora stabilizācijas naudas novirzīšanu tautsaimniecības kreditēšanas atbalstam, kā arī vienoties ar bankām par īstermiņa un ilgtermiņa kreditēšanas programmām un to risku dalīšanu.

Rosināts arī nodrošināt eksporta kredītu garantiju mehānismu uz Latvijas primārajiem eksporta tirgiem.

Piedāvāts ieviest jaunu hipotekārās kreditēšanas sistēmu: ķīla sedz aizdevumu, vienkāršota maksātnespējas procedūra, aizdevumi fiziskajām personām ienākumu gūšanas valūtā, fiziskās personas ikmēneša maksājums par kredītu nedrīkst pārsniegt 15% neto ienākuma.

Savukārt valsts uzņēmumu attīstību rosināts finansēt, emitējot 25% biržā kotējamas jaunas akcijas.

Piedāvāts izveidot vienotu valsts pārvaldes apgādes sistēmu, veicot centralizētus un elektroniskus iepirkumus standartizētām precēm un pakalpojumiem, pielietot principu "izsoles ar lejupejošu soli", noteikt, ka valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos var piedalīties tikai tie uzņēmumi, kas par darbiniekiem nomaksā algas nodokļus ne zemākus kā 80% no vidējiem rādītājiem attiecīgajā industrijā.

Plāns piedāvā ar Latvijas standartu izmaiņu palīdzību izstrādāt un ieviest "pozitīvās diskriminācijas" atbalsta programmu vietējiem uzņēmējiem valsts un pašvaldību (arī uzņēmumu) iepirkumos, kā arī pārskatīt visas prasības, kam Latvija pievienojusies brīvprātīgi un kas ierobežo vietējo uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar citu ES valstu uzņēmējiem.

Rosināts pieņemt jaunu būvniecības procesa regulējumu, lai nodalītu būves pēc sarežģītības un samazinātu būvatļauju izsniegšanas termiņu līdz 60 dienām (patlaban vidēji 187 dienas, kā rāda Pasaules Bankas Biznesa vides indekss). Tāpat rosināts noteikt, ka publiskās apspriešanas rīkojamas ne ilgākas par 15 dienām.

Piedāvāts atcelt uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa avansēšanas sistēmu, pārkārtot valsts nodokļu administrēšanu, nodrošinot, ka bizness nekreditē valsts budžetu nevienā nodokļu pozīcijā vairāk par 30 dienām.

Tāpat ieteikts nodrošināt vienveidīgu normatīvo aktu piemērošanu muitas un nodokļu jautājumos, ieviest vienkāršotu un uz konkrētiem kritērijiem balstītu kārtību par uzņēmumu attaisnotajiem izdevumiem, kā arī noteikt, ka mērķa ziedojumi personu izglītībai un veselībai nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Piedāvāts samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) no 21% uz 10% viesnīcām, tostarp viesu namiem reģionos, kā arī samazināt PVN no 10% uz 0% recepšu medikamentiem.

Pēc Šķēles domām, ir jāievieš vienota valsts iestāžu pārstāvniecība pašvaldībās pakalpojumu nodrošināšanai iespējami tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai. Tāpat jāveido "vienas pieturas aģentūras" sistēma valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanai, kas ļauj ietaupīt klientu laiku un izmaksas, uzlabot pakalpojumu pieejamību.

Jānodrošina iespēja saņemt elektroniski pakalpojumus, kuru saņemšanai nav nepieciešama personu fiziska klātbūtne.

Tāpat, pēc Šķēles domām, nepieciešams noteikt, ka uzņēmumiem par finanšu un saistītajiem rādītājiem jāatskaitās vienīgi Valsts ieņēmumu dienestā, bet visas pārējās institūcijas, piemēram, statistikas pārvalde, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un citas izmanto ieņēmumu dienesta informāciju.

Rosināts aizliegt valsts un pašvaldības institūcijām pieprasīt izziņu veidā informāciju, kas pieejama Latvijas oficiālajās datu bāzēs, pārstāt izdot drukātajā versijā laikrakstu "Latvijas Vēstnesis", visas izmaiņas reģistros un paziņojumus nodrošinot elektroniskā publikācijā.

Tāpat plānā piedāvāts aizstāt laikietilpīgo procedūru par pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu ar pašvaldības savlaicīgu ierakstu Zemesgrāmatā par nodomu izmantot konkrēta objekta pirmpirkuma tiesības īpašnieka maiņas gadījumā.