Egle stāsta, ka Imigrācijas likuma grozījumi nerisinātu visas samilzušās tautsaimniecības problēmas, tomēr apliecinātu Latvijas ieinteresētību ārvalstu investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības aktivitātes celšanā.

"Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, pērn uzturēšanās atļaujas no trešajām pasaules valstīm ir pieprasījuši tikai 169 cilvēki. Investīciju apjoms 2009.gadā ir ievērojami krities, un finanšu pieejamības jautājums uzņēmumiem nav atrisināts. Jāatzīmē, ka Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstu datiem, uzņēmēju skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem," norāda Egle.

LDDK ģenerāldirektore uzsver, ka Latvijai ir akūti nepieciešama migrācijas politika, kurā būtu iekļauti pasākumi gan emigrācijas apturēšanai, gan reemigrācijas veicināšanai un Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamo resursu piesaistei ar pārdomātas un regulētas imigrācijas palīdzību.

Kā ziņots, vakar Valsts prezidents Valdis Zatlers grozījumus Imigrācijas likumā nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, liecina prezidenta nosūtītā vēstule Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS).

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Zatlers norādījis uz to, ka vislielākās diskusijas saistībā ar grozījumiem izraisījis priekšlikums par personai piederoša nekustamā īpašuma sasaisti ar ārzemnieka tiesībām prasīt termiņuzturēšanās atļauju. Ievērojot to, ka šī ir Eiropas Savienībā neierasta prakse, Valsts prezidents uzskata, ka ir nepieciešams veikt izsvērtu makroekonomiskās ietekmes analīzi, kā arī izvērtēt, kā tas varētu ietekmēt valsts budžetu un sabiedrības un tautsaimniecības attīstību kopumā.

Vēstulē akcentēti arī valsts iestāžu norādījumi uz būtisku darba apjoma pieaugumu, ko radīs likuma stāšanās spēkā, tādēļ Zatlers lūdz Saeimu izvērtēt jaunā regulējuma ietekmi gan uz valsts budžeta ieņēmumiem, gan izdevumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā apsvērt iespēju lemt par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ar Imigrācijas likuma izpildi saistītajām kompetentajām iestādēm.

Tikai pamatotas analīzes rezultāti var sniegt pilnvērtīgu informāciju, vai gaidāmie ieguvumi valsts budžetam un tautsaimniecībai kopumā ir samērojami ar papildus radītajiem izdevumiem valsts apdraudējuma risku novēršanai, vēstulē norādījis Valsts prezidents.

Zatlers arī norādījis, ka valsts drošības iestādes viņu informējušas par to, ka Imigrācijas likuma grozījumi var radīt jaunus Latvijas valstij nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu piesaistīšanas riskus, tādēļ, pēc Valsts prezidenta domām, pirms likuma grozījumu izsludināšanas jāpārliecinās, vai valsts drošības iestādēm ir nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu pienācīgu pārbaužu veikšanu, pieaugot iespējamam uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaitam.

Valsts prezidents atzinis, ka viņa bažas par Imigrācijas likuma izpildes kontroles efektivitāti pastiprina fakts, ka kopš 15.janvāra spēku zaudējuši Ministru kabineta (MK) uzturēšanās atļauju noteikumi un šobrīd vairs nepastāv tiesiskais regulējums, kas paredzēts vairāku Imigrācijas likuma pantu daļās, kas apgrūtina uzturēšanās atļauju izsniegšanas procesu ārzemniekiem.

Tādējādi Zatlers konstatējis, ka Imigrācijas likumā ir virkne deleģējumu MK, kuri nav izpildīti, un viņš aicinājis Saeimu nodrošināt parlamentāro kontroli pār vēstulē minēto Imigrācijas likuma prasību izpildi izpildvaras līmenī, un, ņemot vērā to, ka Saeimā 4.martā pieņemto grozījumu spēkā stāšanās ir paredzēta ar 1.jūliju, paudis uzskatu, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu pilnveidot un atkārtoti caurlūkot.

Kā ziņots, Saeimas 4.martā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus. Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.