Kā aģentūru LETA informēja ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs, pēc iepazīšanās ar TP iesniegtajiem priekšlikumiem valdības tūlītējai rīcībai ministrs secinājis divas lietas: priekšlikumi ir deklaratīvi un bez skaidras valsts ekonomiskās attīstības vīzijas. Ir acīmredzams, ka to mērķis ir priekšvēlēšanu gaisotnē mēģināt sabiedrībai radīt mānīgu priekšstatu par ekonomikas atveseļošanās priekšnosacījumiem, nevis panākt reālu progresu tautsaimniecības izaugsmē.

Kā uzskata Kampars, piemēram, mikrouzņēmumu koncepcijas sadaļa fiziskām personām ir ieviesta no šī gada 15.janvāra, pārējo daļu plānots apstiprināt līdz šī gada 1.aprīlim. Eksperti un sabiedrība jau pašlaik diskutē par nodokļu politikas pamatnostādnēm vidējam termiņam. Reformu vadības grupa turpina īstenot strukturālās reformas valsts pārvaldē.

Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu ieviešanas temps pēdējā gada laikā ir strauji kāpināts. Šajā ziņā esam priekšā saviem Baltijas kaimiņiem. Konceptuālu lēmumu par uzņēmumu ienākumu nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas kārtības atvieglošanu uzņēmējiem valdība pieņēmusi jau pērn septembrī. Šie ir tikai daži piemēri, bet tie nepārprotami norāda uz TP priekšlikumu sagatavotāju nekompetenci un nesekošanu līdzi valdības darbam, norāda Kampars.

Pēc ministra teiktā, septiņi TP priekšlikumi ir vērtējami vairāk kā nodevas sāktajai priekšvēlēšanu cīņai. Par ministru personiskās atbildības palielināšanu tiek diskutēts jau gadiem, bet jāņem vērā, ka pret šo ideju būtiski iebildumi ir konstitucionālo tiesību ekspertiem. Savukārt 0% PVN likmes ieviešana recepšu medikamentiem atstātu jūtamu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, tāpēc nav iespējams to realizēt, nenorādot, kur ņemt iztrūkstošos līdzekļus.

Atlikušie priekšlikumi, pēc Kampara domām, ir diskutējami un atbalstāmi pēc būtības, lai gan arī šeit nav revolucionāri jaunu ideju.

Elektronisko pakalpojumu saņemšanas iespēja neapšaubāmi ir būtiska, vienīgi nav saprotams, kāpēc par šo jomu atbildīgā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kuru vada TP priekšsēdētāja vietnieks, kavējas ar tās ieviešanu. Valsts iestāžu pārstāvniecība pēc iespējas tuvāk iedzīvotājam - viens no reģionālās reformas galvenajiem mērķiem. Atbildīgā par realizāciju valdībā - atkal RAPLM. Pašvaldību motivēšana uzņēmējdarbībai ir svarīga, tomēr iedzīvotāju ienākumu nodokļa bāzes pārdale šim mērķim vienmēr saņēmusi asus iebildumus gan no koalīcijas partneru, gan no pašvaldību puses.

Visvairāk izbrīna un reizē arī sarūgtina, ka TP priekšlikumos tūlītējai rīcībai praktiski vispār netiek runāts par Latvijas produktu eksportspējas un konkurētspējas palielināšanu, kas, pēc manām domām, ir pats būtiskākais nosacījums ilgtspējīgas ekonomikas radīšanā. Nopietnas bažas vieš vēlme turpināt līdzšinējo praksi, ekonomikas attīstību balstot tikai uz nenopelnītas naudas apgrozījuma pieaugumu iekšējā tirgū, tādējādi radot priekšnosacījumus kārtējam burbulim ekonomikā, uzskata Kampars.

Kā ļoti pretrunīgu ministrs vērtē vēlmi jau 2014.gada budžetu veidot ar pārpalikumu. "Ko šāda priekšlikuma īstenošana nozīmētu Latvijas iedzīvotājiem? Būtisku pensiju, sociālo pabalstu, skolotāju un policistu algu mazināšanu, veselības aprūpes un drošības izdevumu apcirpšanu. Šāda populistiska, nepamatota ekvilibristika ar skaitļiem, termiņiem un skaļiem lozungiem ir ļoti bezatbildīga rīcība no TP puses," uzsver Kampars.

Ministrs sacīja, ka valdība pašlaik izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu plāno ļoti atbildīgi. Tāpat nav saprotams, kāpēc eiro ieviešana 2014.gadā TP vadītājam nešķiet svarīga, ņemot vērā pēdējā gada laikā pieredzēto nestabilitāti finanšu tirgos saistībā ar spekulācijām par lata stabilitāti. Rezumējot vērtējumu par iesniegtajiem priekšlikumiem, ir jāsecina, ka jau atkārtoti ir apstiprinājies, ka TP joprojām neko jaunu nav gatava piedāvāt.

"Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka kategoriski nepieņemama ir arī metode, kādā koalīcijas partneri informē par savām idejām. Ultimatīvais un augstprātīgais tonis nav stabilitāti un sadarbību veicinošs faktors. Šos priekšlikumus, tāpat kā citu partiju, sociālo partneru un nozares ekspertu ierosinājumus, kopā vēl detalizēti vērtēsim," piebilda Kampars.

Savukārt TP priekšsēdētāja preses sekretārs Romāns Meļņiks uzsv, ka šāda pieeja JL ir tipiska - runāt par procesu, ne rezultātu. Saistībā ar Andra Šķēles (TP) iniciatīvām būtiskākais ir nevis tas, kurš konkrēti ir pirmais iedomājies par nepieciešamu rīcību, bet gan tas, vai ir spēja pieņemt politisku lēmumu un konkrētos termiņos panākt rezultātus, norāda Meļņiks.

Laika vilkšanas politika, ko piekopj Kampars un viņa domubiedri, ir saprotama. Pateicoties aizdevuma miljardiem līdz vēlēšanām tiks aizlāpīti visi budžeta caurumi, pēc vēlēšanām tad ekonomikas vai finanšu ministrs atkal varēs nākt klajā ar sabiedrību šokējošām iniciatīvām, kā to jau esam piedzīvojuši saistībā ar pensiju likumu pašvaldību vēlēšanu dienā. Pamats šādām bažām ir - nav noslēpums, ka Valdis Dombrovskis (JL) starptautiskajiem aizdevējiem jau apsolījis dramatiskus izdevumu samazinājumus nākamā gada valsts budžetā, kuri plašākai sabiedrībai pašlaik tiek slēpti, teikts TP paziņojumā.

Varot piekrist Kampara tēzei, ka priekšvēlēšanu gaisotnē ir nevis jārada sabiedrībai mānīgs priekšstats par ekonomikas atveseļošanās priekšnosacījumiem, bet gan jāpanāk reāls progress tautsaimniecības izaugsmē. Taču, lai to nodrošinātu, jau tagad jārunā skaidra valoda - kā tiks nodrošināta izdevumu ekonomija nākamā gada valsts budžetā, vai un ar kādām nosacījumu izmaiņām jārēķinās biznesam, kādas reālas, ne formālas, pārmaiņas skars valsts pārvaldi.

Kā uzsver Meļņiks, sabiedrību nedrīkst mānīt, piesedzoties ar aizdevēju slavinājumiem par mūsu rātno aizņemšanos un spēju bez sociāliem nemieriem (atšķirībā no Grieķijas) dramatiski samazināt iedzīvotāju pirktspēju. No Latvijas kreditoru apmierinātības vien bezdarbs nesamazinās, valsts pārvaldes efektivitāte un uzņēmējdarbības vide neuzlabosies.

"Ministrs Kampars ir apliecinājis atbalstu PVN samazināšanai viesnīcām, taču acīmredzamā viņa nespēja pārliecināt savus partijas biedrus šajā jautājumā ir kārtējais pierādījums tam, ka ekonomikas ministrijas gatavotajām koncepcijām, diskusijām darba grupās u.tml. var būt nozīme vienīgi tad, ja katrai aktivitātei ir noteikti strikti ieviešanas termiņi. Andra Šķēles sagatavotie dokumenti atšķiras tieši ar to, ka nosaka striktus termiņus ne tikai valdības sen gatavotām, bet arī no jauna rosinātām iniciatīvām," norāda Meļņiks.

Tiek uzsvērts, ka Latvijai pašlaik ir svarīga nevis "salīdzināšanās" ar kaimiņiem par ES struktūrfondu līdzekļu ieviešanas tempiem, bet gan maksimāli efektīva naudas ieguldīšana tautsaimniecībā, tādējādi mazinot vajadzību pēc aizņemšanās. Projektu pieteikumu plānu ir daudz, bet to, cik neefektīva pēdējos gados ir bijusi ES atbalstīta finansējuma reāla izmaksa, apliecina gan Šķēles sagatavotā dokumentā "Priekšlikumi neatliekamai rīcībai" iekļautie grafiki, gan fakts, ka pilnībā nosiltināto daudzdzīvokļu ēku daudzums saskaitāms uz roku pirkstiem.