Saeima ceturtdien lems par tālāko virzību asi kritizētajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kurus Valsts prezidents Valdis Zatlers pagājušajā nedēļā nodeva otrreizējai caurlūkošanai.
Par likumprojekta iekļaušanu kārtējās plenārsēdes darba kārtībā pirmdien lēma Saeimas prezidijs.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli parlamentam otrreizējai caurlūkošanai nodotais likumprojekts bez debatēm jānodod skatīšanai komisijās.
Zatlers aicina izvērtēt likuma ietekmi uz budžetu
Jau vēstīts, ka Zatlers 12.martā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai asi kritizētos grozījumus Imigrācijas likumā.
Prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (Zaļo un zemnieku savienība) norādījis, ka vislielākās diskusijas ir izraisījusi norma, kas paredz termiņuzturēšanās atļauju izsniegt pret nekustamā īpašuma iegādi vismaz 100 tūkstošu latu vērtībā Rīgā un reģionā.
Tā kā Eiropas Savienībā šī ir neierasta prakse, prezidents uzskata, ka ir jāizvērtē šā priekšlikuma ietekme uz valsts budžetu, kā arī jāanalizē makroekonomiskā ietekme. Zatlers piebildis, ka attiecīgajām valsts iestādēm pēc grozījumu stāšanās spēkā palielināsies darba daudzums, tāpēc nepieciešamības gadījumā būtu jāapsver iespēja lemt par papildu budžeta līdzekļu piešķiršanu šīm iestādēm.
Prezidents arī uzsvēris, ka valsts drošības iestādes viņu informējušas, ka šie grozījumi var radīt jaunus Latvijas valstij nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu piesaistīšanas riskus. Tādēļ, pēc Zatlera domām, jāpārliecinās, vai drošības iestādēm ir nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu pienācīgu likuma prasību izpildi, pieaugot iespējamam uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaitam.
Viņš norādījis, ka likuma sagatavošanas un pieņemšanas laikā Saeimā konsultācijas ar Satversmes aizsardzības biroju nav notikušas, tāpēc prezidents aicina iesaistīt visas valsts drošības iestādes iespējamo risku apzināšanā un izvērtēšanā.
Zatleram bažas raisa arī tas, ka gada sākumā spēku zaudējuši Uzturēšanās atļauju noteikumi un konstatēts, ka Imigrācijas likumā ir vairāki deleģējumi valdībai, kas nav izpildīti. Tāpēc valsts pirmā persona lūdz Saeimu nodrošināt parlamentāro kontroli pār likuma prasību izpildi valdības līmenī.
Vēl vēstulē parlamentam prezidents pauž viedokli arī par pārējām jaunajām normām, kas gan tik lielas debates nav izraisījušas.
Tā kā plānots, ka būtiskie grozījumi stāsies spēkā 1.jūlijā, prezidents uzskata, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu pilnveidot un atkārtoti caurlūkot.
