Kopumā finansiālā situācija Latvijas slimnīcās ir diezgan slikta. Turklāt nākotnē slimnīcu stāvoklis tikai pasliktināsies. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs šorīt intervijā Latvijas radio stāstīja, ka ārstniecības iestāžu parādi arvien pieaug un tas var veicināt slimnīcu bankrotus.
Turklāt slimnīcu naudas trūkums negatīvi ietekmē pacientus - to kaites kļūst vairāk ielaistas, hroniskas, vairāk ir arī invaliditātes gadījumu. Tas tādēļ, ka laikus netika sniegta adekvāta palīdzība.
"Līdz ar to vērtējumu skalā mēs esam tuvāk tam sliktajam vērtējumam," viņš teica.
Kalējs stāstīja, ka no pārprofilētajām slimnīcām pacienti dodas uz tām ārstniecības iestādēm, kur iespējams saņemt palīdzību, un tādējādi šajās slimnīcās pieaug pacientu skaits. Vienlaikus pietrūkst naudas, lai apkalpotu palielināto pacientu skaitu.
Slimnīcas arvien dziļākos parādos
Kalējs stāstīja, ka pacientu skaita pieaugums un nepietiekamie līdzekļi var radīt situāciju, kad "slimnīcas grimst arvien dziļākos parādos" un,
ja kreditori vērsīsies pret slimnīcām un iesniegs maksātnespējas pieteikumus, slimnīcas var bankrotēt.
Slimnīcas ir parādā gan zāļu piegādātājiem, gan dažādu sadzīves pakalpojumu nodrošinātājiem. Tāpat slimnīcas ir parādā arī valstij.Slimnīcu pārstāvis arī stāstīja, ka par šo situāciju ir informēti Saeimas deputāti, premjers un Veselības ministrija. Atbildīgās iestādes solījušas meklēt trūkstošos līdzekļus.
Pēc Kalēja teiktā, Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc atvēlētajiem līdzekļiem vienam pacientam veselības aprūpē. Pirms trim gadiem Latvija šai ziņā bija trešajā vietā no beigām.
Maksas medicīna
Kalējs arī stāstīja, ka ilgajā ziemā Neatliekamās palīdzības speciālistiem arvien nākas brist pa sniegu pie pacientiem. Vienlaikus palielinās pacientu skaits, kuriem jāsniedz neatliekamā palīdzība.
Pēc viņa teiktā, patlaban Latvijā bez maksas ir tikai neatliekamā palīdzība, kā arī plānveida palīdzība bērniem un grūtniecēm, daļēji arī onkoloģijas pacientiem. Vēl ir arī daļēji kompensējamie medikamenti. Taču kopumā plānveida veselības aprūpe ir gandrīz maksas.
Runājot par medicīnas pakalpojumu pieejamību, Kalējs stāstīja, ka ir dažādi iemesli, kādēļ pacienti laikus neapmeklē ārstus. Esot reģioni, kur sabiedriskais transports uz slimnīcu kursē tikai reizi nedēļā un pacientiem ir grūti nokļūt pie speciālista. Tāpat problēmas rada aizbraucošie speciālisti.
