Saeima šodien komisijām nodos otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta Valda Zatlera atgrieztos grozījumus Imigrācijas likumā. Deputātiem saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Valsts prezidenta iebildumi par atsevišķiem likuma pantiem būs jānodod komisijām bez iebildumiem
Saeimas 4.martā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā paredzēja iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus. Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varētu pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā bija plānots piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, radījušas piecas jaunas darba vietas, kurās uz pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju bija plānots atļaut piešķirt personai, kura Latvijā ir iegādājusies un kurai pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 100 000 latu, vai viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 50 000 latu, kā arī ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi.
Termiņuzturēšanās atļauju varētu piešķirt personām, kuras veikušas finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādēs ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šī darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem, un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.
