TVNET jautā: Kādēļ likumprojekts neattiecas uz valsts kapitālsabiedrībām? Atbild: Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars "Līdzīga norma tādā pašā konstrukcijā jau ir spēkā. Tas nav nekas jauns, jo šadas normas attiecas uz Latvijas Banku un Finanšu tirgus kapitāla komisiju. Šobrīd uz daļu attiecas informācijas atklātības likums, uz visām attiecas fiziskās personas datu aizsardzības likums, komerclikums un dažādi iekšēji normatīvie akti, kurus mēs nevaram noteikt. Kapitālsabiedrība savā iekšienē nosaka kā publicē informāciju un aktualizē to mājaslapā. Uz trešo lasījumu ir plānots padiskutēt par speciāliem Ministru kabineta ieteikumiem, kas informācijas publicēšanu mājaslapā mazliet šablonizētu.

Tas attiecas uz valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām, meitas uzņēmumiem un publiski privātajām kapitālsabiedrībām. Likums neiedziļināsies tādās detaļās par to, cik bieži šādai informācijai jābūt publicētai, jo tas ir iekšējo normatīvo aktu jautājums. Galvenais, tai ir jābūt aktuālai. To kontrolē kapitāldaļu turētājs. Tieši tāpēc mums šādās kapitālsabiedrībās ir valsts pārstāvji, kuru pienākums ir saskaņot atalgojuma kritērijus un jākontrolē lai informācija būtu aktuāla. Šis likums pēc būtības nav tas, kas ķer kapitālsabiedrības. Tas attiecas uz valsts un pašvaldību klasiskajām iestādēm."

Pievienots Saeimas Juridiskā biroja komentārs

Šī likuma norma neattieksies uz militāristiem un drošībniekiem, par kuru atalgojumu ziņas joprojām netiks publiskotas. Konkrēta informācija par darbinieku atalgojumu valsts un pašvaldības institūcijās tiks sniegta uz interesentu iesnieguma pamata.

Likuma projekts neattiecas uz valsts kapitālsabiedrībām

Likuma norma par atalgojuma apjoma publiskošanu neattieksies uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas. Informācija par šīm kapitālsabiedrībām, izņemot kredītiestādes, amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota attiecīgās kapitālsabiedrības vai kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā, ja kapitālsabiedrība saņem valsts budžeta līdzekļus, pilda tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus vai tās darbība ir saistīta ar maksājumu valsts budžetā administrēšanu, pārvalda vai apsaimnieko valsts īpašumu vai organizē valsts īpašuma privatizāciju, saņem pašvaldību budžetu līdzekļus vai ir izveidota, lai piedalītos pašvaldības autonomo funkciju pildīšanā.

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā tika izstrādāti, lai precizētu atsevišķas pagājušā gada 1.decembrī pieņemtā likuma normas attiecībā uz pašvaldībām, kā arī tehniski precizētu vairākas citas likuma normas, lai tās varētu piemērot atbilstoši to sākotnējai iecerei.

Likumprojekts paredz, ka noteiktas amatpersonu grupas nevarēs pretendēt uz visām šajā likumā noteiktajām garantijām, jo šādas garantijas iepriekš nav tikušas paredzētas, neatbilst attiecīgā amata būtībai, taču spēkā esošā likuma redakcija nav viennozīmīgi interpretējama. Tā, piemēram, tas skar pašvaldību deputātus, kas nav algotos amatos domē, kā arī dažādu komisiju un padomju amatpersonas, kas tajās pieaicināti strādāt īslaicīgi un par dalību saņem ierobežotu samaksu.

Tāpat likumprojekts dod pašvaldībām iespēju pašvaldības policijas darbiniekiem paredzēt uzturdevas kompensāciju, kā arī, vadoties pēc tiešās pārvaldes iestādēs noteiktajām speciālajām piemaksām par darbu īpašos apstākļos, noteikt līdzīgas piemaksas attiecībā uz pašvaldībās nodarbinātajiem (piemēram, sociālā dienesta darbiniekiem).

Likumprojekts arī paredz iespēju, ka pašvaldības atsevišķus pabalstus darbinieka veselības bojājuma vai dzīvības zaudēšanas gadījumā var nemaksāt no sava budžeta, bet gan kā apdrošināšanas atlīdzību.

Likumprojekts paredz precizēt papildatvaļinājumu piešķiršanas kārtību, piemaksas noteikšanu par vakanta amata pildīšanu, mācības maksas kompensāciju un mācību izdevumu segšanu. Šādi precizējumi radīs priekšnoteikumus lietderīgākai rīcībai ar finanšu līdzekļiem.

Likumprojektā piedāvātais grozījums 26.pantā nepieciešams, lai ļautu nodrošināt studiju iespējas ārvalstīs, ja iestāde un darbinieks par to vienojas, it īpaši gadījumā, kad līdzvērtīgu studiju iespēju Latvijā nav (piemēram, diplomātiem).