Portāls TVNET šodien publicēja ziņu, kurā ekonomikas ministrs Artis Kampars apgalvoja, ka nav zinājis, ka "Latvenergo" meitas kompānijās darbinieki, pārtraucot darbu, saņem milzīgas kompensācijas - līdz pat 40 tūkstošiem latu. Pēc šā raksta ar TVNET sazinājās Latvijas arodbiedrības „Enerģija” priekšsēdētāja Jevgenija Stalidzāne un pauda savu viedokli.
„Kliedzoši fakti” – politiķa garšīgākā maize pirms vēlēšanām
Piektdien, 19.martā, portālā TVNET.LV publicētajā sarunā ar Latvijas Republikas ekonomikas ministru Arti Kamparu politiķis izteicis pārmetumus arodbiedrībai „Enerģija” par it kā neadekvāto situāciju ar kompensāciju un atlaišanas pabalstu izmaksām enerģētikas nozarē strādājošajiem Latvijā, tostarp Latvenergo koncerna meitas sabiedrībās.
Vispirms
vēlos paust neizpratni par ministra rīcību, uzdodot šo situāciju par nedzirdētu jaunumu un „kliedzošiem faktiem”
. Tas tādēļ, ka situācija ar pabalstiem neskaitāmas reizes iztirzāta Latvijas presē un sniegti skaidrojumi valsts institūcijām, tajā skaitā Ekonomikas ministrijai.Ministrs secināja, ka „krīzes brīdī reālā situācija parāda, ka šādu iespēju iegūt lielākus finanšu līdzekļus izmanto ne tikai politiķi, ne tikai ierēdņi, bet izrādās – arī darba ņēmēji, kuri, protams, ir apmierināti ar tik labiem un izciliem nosacījumiem vienotajā koplīgumā” un aicināja arodbiedrības solidarizēties ar sabiedrības vairākumu, kuram neklājas viegli.
Jautājums – vai darba ņēmējiem būtu jāignorē politiķu un ierēdņu paraugs?
Koplīgums jāmīkstina?
„Šādi koplīgumi būtu jāmīkstina. Nekur, nevienā valsts pārvaldes institūcijā nemaksā ne sešu, ne 12 mēnešu pabalstu. Pat pašās treknākajās, kas pelna lielākas naudas!”
Vēlos kategoriski noraidīt šāda salīdzinājuma iespējamību, jo ir nekorekti salīdzināt valsts pārvaldes institūcijas ar kapitālsabiedrībām - kapitālsabiedrības pašas pelna sev iztiku, un jāatzīmē, ka pietiekami ilgajos treknajos gados Latvenergo darbinieku vidējais atalgojums nebūt nebija darba tirgus augšdaļā – tas gada griezumā bija pat zem tirgus vidusdaļas, un tieši koplīguma nosacījumi, atbalsts un garantijas bija tās, kas palīdzēja noturēt saprātīgu personāla mainību laikā, kad citās nozarēs mazkvalificēts darbinieks gadiem ilgi saņēma ikmēneša atalgojumu, kas trīs un četras reizes pārsniedza to atalgojumu, ko kvalificēts strādnieks saņēma Latvenergo.
Izrādās, mūsu politiķi nesaprot, ko nozīmē darba tirgus veidošanās un cik nozīmīga ir šī tirgus nostiprināšanās. Ir tuvredzīgi domāt, ka speciālistam ar ļoti lielu darba stāžu un pārdomātu karjeru, kurā ieguldītas gan paša zināšanas, gan kompānijas sniegtās izaugsmes iespējas, nebūtu jābūt sociāli aizsargātam! Vai tiešām dodam priekšroku īstermiņa risinājumiem – nelegālai nodarbinātībai, nodokļu nemaksāšanai u.c. – lai tikai uz īsu brīdi radītu ilūziju?
Ar Koplīguma graušanu tiek sniegta ļoti bīstama ziņa: nekam no līgtā nav vērtības, visu ir iespējams sagraut tikai pēc pārliecības.
Nobeigumā vēlos jautāt, cik jaunas darba vietas ar cienījamu atalgojumu ir radījis vai veicinājis ekonomikas ministrs Kampars? Cik ilgi un kādās nozarēs tās atrodamas? Vai tajās nodarbinātie maksā nodokļus, tādējādi rūpējoties par savu aizsardzību un citu nodarbināto perspektīvām Latvijā?
Arodbiedrība „Enerģija” valdībai jau sen prasīja, lai šajā krīzes situācijā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās liktu saglabāt esošās darba vietas, nevairojot tagad jau neaptverami milzīgo bezdarbnieku armiju. Diemžēl nekādas rīcības no valdības tā arī nav līdz pat šim brīdim. Nožēlojami!
Šķiet,
ar populismu ekonomikas ministrs ir veicis „lāča pakalpojumu” arī savai politiskajai organizācijai
, jo domāju, ka tiem vismaz četriem tūkstošiem Latvenergo koncernā strādājošo un viņu balsstiesīgajiem ģimenes locekļiem būs nedaudz vieglāka izvēle rudenī gaidāmajās vēlēšanās.Veiksmi darbā, Kampara kungs!
Jevgenija Stalidzāne,
Latvijas arodbiedrības „Enerģija” priekšsēdētāja
Rīgā, 2010.gada 19.martā
