Šonedēļ, nu jau kārtējo reizi, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga asi kritizēja tiesu sistēmu, netieši nerādot arī uz tiesnešu korumpētību. Prezidentes izteikumus tikpat asi komentēja tiesneši, sakot, ka ir apdraudēta tiesnešu neatkarība. Tiesību eksperti gan to noliedz. Intervijā “Panorāmai” Valsts prezidente plašāk komentē šonedēļ teikto un atbild uz tiesnešu sašutumu.
Prezidentes kundze, tiesnešu reakcija uz jūsu šīsnedēļas izteikumiem bija ļoti asa, vieni norādīja, ka tie ir nepelnīti apvainojumi, citi emocionāli teica, ka tas ir spļāviens sejā visai tiesu sistēmai. Visi tiesneši vaicā – prezidentes kundze, kur ir pierādījumi?
Vaira Vīķe-Freiberga: “Vispirms jānoskaidro to, ko es teicu un ko neteicu. Ļoti daudzi ir satraukti par to, ka prezidente esot teikusi, ka visi tiesneši ir korumpēti. Mīļā Latvijas tauta, mīļie tautieši, neesmu nekad teikusi, ka visi Latvijas tiesneši ir korumpēti. Būsim skaidrībā par šo vienu lietu, ja to noskaidrosim, tad daudz kas cits jau noliksies pa plauktiņiem savās vietās. Tātad to neesmu nekad teikusi. Par ko bija runa – runa bija par korupcijas un kontrabandas apkarošanu un it īpaši par narkotiku lietām, kādas viņas tika izskatītas tiesā. Sēdē, kurā piedalījos Saeimas komisijā, lūk, tika runāts par to, ka mūsu valstī acīmredzami neveicas gluži tā, kā vajadzētu ar kontrabandas apkarošanu un narkotiku izplatīšanās apkarošanu. Un galvenais, ko vēlētos uzsvērt, ir – ka te nav konfrontācija starp prezidenti un tiesnešiem, tieši otrādi, man rūp tiesnešu labā slava. Man rūp tas, ka godīgie tiesneši, kas strādā un, kā daži saka, varbūt par daudz zemu algu un vajadzētu lielāku algu, salīdzinājumā ar Igauniju, man rūp viņu labā slava un man rūp tas, ka viņiem ir līdzi jācieš no tām rīcībām, ko veic nezināms skaits viņu korumpēti kolēģi. Viņiem es lūdzu palīdzību cīnīties ar šo parādību, jo man rūp tas, kas Latvijai rūp. Man kā prezidentei ir jāsarkst, ne tikai citiem tiesnešiem ir jāsarkst un ne jau par manis teikto, viņiem ir jāsarkst par savu kolēģu rīcību, un man ir jāsarkst kā prezidentei par to, ka Latvijas tiesai un Latvijai kopumā iziet slikta slava. Es vēlos Latvijas tiesnešu slavu pacelt tādos līmeņos, ka mēs visi par viņiem varētu būt lepni. Es esmu viņu pusē. Mēs neesam pretējās pusēs barikādēm.”
Report.: Tiesnešu biedrība asi paziņojusi, ka ar savu runu prezidente ir patiesībā apvainojusi visus tiesnešus un prokurorus, piemēram, pierādījumu viltošanā un kukuļņemšanā. Un tiesneši arī nākamnedēļ sasauc ārkārtas konferenci un ir aicinājuši arī jūs tajā piedalīties. Vai esat gatava ar tiesnešiem aci pret aci izrunāt šīs lietas?
Vaira Vīķe-Freiberga: “Es domāju – tas galīgi nav vajadzīgs. Es aicināju tiesnešus pašus parūpēties par savu mundieru godu. Un, ja viņi tagad sanāks kopā, tad ar to es viņus varu tikai apsveikt. Es esmu gatava nogādāt viņu rīcībā jebkurus datus, kas viņiem ir vajadzīgi, ja gadījumā tie viņiem nebūtu pieejami, kas mums ir pieejami Valsts prezidentes kancelejā. Bet es nedomāju, ka mums ir jāiziet uz kaut kādu īpašu konfrontāciju vai kaut ko tamlīdzīgu. Es veicu savu pienākumu, es ceru, ka viņi veic savējo. Jā, ir ļaudis, kas neveic savu pienākumu kā vajadzētu, un jautājums ir – kā mēs visi kopā sadarbojamies. Jā, jums taisnība, ne jau tikai tiesas līmenī, bet arī prokuratūras, policijas, izmeklēšanas un visos citos līmeņos. Ir kompleksā veidā pie visām šīm lietām jāstrādā. Bet ir jāstrādā kopā, nekādā ziņā nav domāts apvainot visus tamdēļ, ka ir visiem zināmas shēmas, ko daži pielieto. Saprotiet, ir tādas shēmas, viņas pastāv, un mēs droši vien varētu atrast netiešus pierādījumus, kā tās shēmas darbojās. Konkrētus cilvēkus saukt pie atbildības ir grūti pierādījumu trūkuma dēļ, ka tās shēmas pastāv. Un tur nav ko apvainoties, tādas shēmas pastāv. Citam tiesnesim, advokātam vai prokuroram nav jāapvainojas, ka daži no viņiem zināmām shēmām seko. Mums tās shēmas ir jāsazīmē, viņas ir jāidentificē, un tad jāstrādā, kā pret viņām rīkoties.”
Report.: Tiesneši apsver iespēju sūdzēties starptautiskajai sabiedrībai par to, ka Latvijā tiek apspiesta tiesu vara, neatkarīgi tiesneši, uz ko jūs viņus aicināsies nākamo trešdien?
Vaira Vīķe-Freiberga: “Lai apdomā, ko viņi dara. Teiksim, es viņus nevaru ne apturēt, ne viņiem teikt, ko darīt. Viņi ir pieauguši cilvēki un profesionāli, un viņi darīs, kā izlems labāk. Ja viņi grib iet kungiem sūdzēt un pasaulei sūdzēties, ka Latvijā nevalda tiesu vara, es baidos, ka tas būs tikai vēl viens elements, kas pievilks ķeksīti tam, ka ārzemēs tiek vērtēts, ka Latvijā tiesu varai tiešām ir nopietnas problēmas. Būs vēl viens tāds apstiprinājums. Es viņus aicinātu nopietni pārdomāt katru savu soli un vispār aicinātu tiesnešus sadarboties ar tiem, kam rūp viņu gods, ieskaitot prezidenti.”
Report.: Cik lielā mērā šie secinājumi ir jūsu pašas? Cik lielā mērā tie ir jūsu vērojumi un cik lielā mērā jūsu padomnieku veidoti, piemēram, daži tiesneši teica, ka viņi gluži negrib ticēt, ka tas ir jūsu personiskais viedoklis. Tiek pieļauts, ka prezidenti ir ietekmējuši viņas padomnieki.
Vaira Vīķe-Freiberga: “Mani padomnieki ir ļoti gudri un kompetenti cilvēki, kas apkopo un sniedz man informāciju ļoti izsmeļošā veidā. Bet man ir pietiekams inteliģences procents, lai izlasītu dokumentus, man ir pietiekami ilgs treniņš kā zinātniecei, lai diezgan apjomīgus informācijas kvantumus varētu absorbēt un uzņemt, tas ir pirmais. Es domāju, ka inteliģences līmeņa man gluži nepietrūkst, kā sprieduma spēju, kā dažs varbūt domā, bet tas, protams, ir personiskā izvērtējuma jautājums, ja kāds domā, ka es esmu totāla muļķe, tās ir viņa tiesības. Bet kas ir svarīgi, pie manis nonāk informācija no dažādiem avotiem. Katru otro dienu Latvijas Valsts prezidentes kancelejā pienāk kāda sūdzība pret tiesu darbību. Man ir regulāras tikšanās ar ģenerālprokuroru, man ir regulāras tikšanās ar drošības iestāžu vadītājiem, es saņemu informāciju Nacionālās drošības padomes sēdē, es saņemu informāciju no Saeimas komisijas, kas par drošības jautājumiem ir atbildīga, es saņemu informāciju no pilsoņiem, kas ir izmeklētāji, prokurori, bijuši iesaistīti tiesas prāvās tiešā veidā, nepastarpināti, es esmu gatava runāt un tikties ar ļoti daudziem, lai saņemtu nepastarpinātu informāciju. Un man šīs informācijas, ticiet man, ir stipri daudz.”
Report.: Jūs savā runā pieminējāt arī savdabīgu tandēmu starp tiesnešiem un prokuroriem, norādot, ka tie ir aizdomīgi. Vai jūs nevarētu izskaidrot šīs aizdomas, un kādēļ jūs nerunājāt par trio, kurā būtu arī advokāti?
Vaira Vīķe-Freiberga: “Es minēju trijotni, kur būtu izmeklētājs, prokurors un tiesnesis, bet tik tiešām tur vidū ir ceturtais posms – ir advokāts, un, protams, muitas un kontrabandas lietās vēl robežsargs un muitnieks arī. Tā ķēde var būt visai gara, piemēram, VID darbinieks, tā ķēde būtībā ir ļoti gara, par to es arī runāju, un būtībā viena lieta ir – ko mēs varam procesuāli darīt, lai mazinātu kontrabandas apkarošanas un narkotiku jautājumos korumpētības risku. Tātad pierādīt, ka kāds ir pieņēmis kukuli no kāda noziedznieka – tiesnesis, prokurors, advokāts vai cits, advokāts tā vai tā, viņš ir starpnieks, tā īstā korumpētība nāk no izmeklētāja, prokurora un tiesneša puses. To pierādīt varētu tikai, ja novēro, nofotografē burtiski to momentu, kad tas tiek rokās iedots, tā jau tas netiek darīts, tas jau rokās netiek iedots. Tātad to nav iespējams tādā veidā piefiksēt. Otrs, kā to varētu piefiksēt, ir – ja noziedznieks, kas ir saņēmis vieglāku sodu, nekā likums to prasa, sūdzētos par to. Un nav ticams, ka viņš to darīs. Tātad, kā iegūt pierādījumus? Es domāju – pierādījumus var iegūt, izvērtējot shēmas, kādas viņas ir zināmas. Gan no noziedzīgās pasaules, gan no izmeklētāju puses, gan no prokurora puses, gan no cietušo puses – tā informācija, kas ienāk. Un es ceru, ka jaunais KNAB birojs ar to nodarbosies, ka viņi izanalizēs šādas shēmas, centīsies atrast, kas ir tie faktori, kas rada auglīgu augsni korupcijai, un ko varētu darīt, lai šo korupcijas varbūtību vismaz mazinātu. Tātad, lai korupcijas iespējas tiktu samazinātas, jo pierādīt, ka kāds ir pieņēmis kukuli, ir tikpat kā neiespējami. Bet samazināt viņam iespējas to darīt, to var, un tas ir iespējams, un to vajadzētu darīt.”
Report.: Šobrīd sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs aktīvi vāc parakstus savam Satversmes projektam, kurā ir paredzēta arī norma par tiesnešu pārvēlēšanu ik pēc četriem gadiem. Vai jūs atbalstāt šādu normu?
Vaira Vīķe-Freiberga: “Man šķiet, ka viņa ir pa īsu. Es domāju, ka četri gadi, lai cilvēkam kaut kādu profesionālu darbību izvērtētu, ir ļoti īss laiks. Ja būtu tāda izvērtēšana, es domāju, ka viņa tiešām būtu nopietni apsverama. Tāda izvērtēšana, manuprāt, varētu būt kaut kur ap desmit gadiem.”
Report.: Bet ne uz mūžu?
Vaira Vīķe-Freiberga: “Bet uz mūžu es neskatu. Piemēram, kā profesore es tiku izvērtēta katras savas karjeras trepītē vismaz trīs, četras reizes. Akadēmiskās aprindās Rietumu pasaulē cilvēks tiek nemitīgi izvērtēts, katru rakstu, ko viņš uzraksta, sveši cilvēki izvērtē, izsaka komentārus. Tāpēc es neredzu, kāpēc šajā gadījumā nebūtu izvērtēšana.”
Report.: Tiesneši saka, ka pārvēlēšana apdraud viņu neatkarību.
Vaira Vīķe-Freiberga: “Tas jau nebūs tikai politisks process. Es domāju, šādā izvērtēšanas komisijā vajadzētu izvērtēt viņa profesionalitāti, pieaicinot ekspertus no ārzemēm, kas absolūti nav iesaistīti Latvijas politiskajos procesos, kas viņus vērtētu pēc profesionālās darbības, pēc viņu spriedumu pamatotības, cik pamatoti viņi attaisno savus spriedumus, par cik viņu spriedumi seko likumam, cik reizes viņu spriedumi Augstākajā tiesā ir atgriezti atpakaļ tamdēļ, ka uzskatīts, ka viņi nav pielietojuši likumu kā vajag. Ir iespējams viņus objektīvi izvērtēt post factum, pēc tam, ne jau iejaucoties tiesas procesā, neviens par to nesapņo, mēs runājam par izvērtēšanu post factum. Cilvēks atskatās, teiksim, uz desmit gadiem savas karjeras un iziet cauri atestācijas komisijai, kas apstiprinātu. Tad viņš var iet ar paceltu galvu, teikt, jā, pārbaudiet jebkurš manu darbību, es par viņu atbildu un esmu gatavs stāties jebkuras komisijas priekšā.”
